Ņemot vērā to, cik svarīga ir demokrātiska pārstāvība un pastāvīga politisko pozīciju atjaunošana, mēs atzīstam nepieciešamību noteikt skaidrus atbilstības kritērijus EP deputātu, kā arī Eiropas komisāru amatiem, lai stiprinātu pārstāvību, neatkarību un pilsoņu uzticēšanos Eiropas iestādēm. 1. punkts Vēlēšanu noteikumu standartizācija Visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāpieņem vienota vēlēšanu sistēma Eiropas Parlamenta deputātu ievēlēšanai. 2 — Ir ieteicama proporcionāla pārstāvības sistēma, nodrošinot, ka vietu skaits tiek sadalīts proporcionāli politisko partiju saņemtajām balsīm. 2. punkts Tiesības kandidēt uz Eiropas Parlamenta deputāta amatu Kā atbilstības kritēriju EP deputāta amatam nosaka, ka persona pēdējo divu gadu laikā pirms iecelšanas amatā nav pildījusi valdības funkcijas nevienā līmenī (valsts, reģionālajā vai vietējā līmenī). Par valdības funkcijām uzskata izpildvaras, ministru, parlamentāros vai administratīvos amatus valsts valdībā, kā arī amatus starptautiskās organizācijās vai reģionālajās/vietējās pašvaldībās. 3. punkts Noteikumi Ierobežojums Katrs pilsonis var kandidēt uz Eiropas Parlamenta deputāta amatu uz ne vairāk kā trim pilnvaru termiņiem. 4. punkts Tiesības uz EP deputāta Eiropas komisāra amatu Kā kritēriju atbilstībai Eiropas komisāra amatam noteikt, ka persona pēdējo 4 gadu laikā pirms iecelšanas amatā nav ieņēmusi nevienu amatu nevienā (valsts, reģionālā vai vietējā) līmenī. Valdības funkcijas ietver izpildvaras, ministru, parlamentāros vai administratīvos amatus valsts valdībā, kā arī amatus starptautiskās organizācijās vai reģionālajās/vietējās pašvaldībās. Attiecībā uz 5. pantu Izvirzīšanas process Atbilstības kritēriju pārbaude ir daļa no Eiropas komisāra iecelšanas procesa. 2 — Dalībvalstīm ir jāiesniedz oficiāls paziņojums, ka ierosinātais kandidāts pēdējo četru gadu laikā nav ieņēmis nekādus valdības amatus. Šā priekšlikuma īstenošana varētu palīdzēt garantēt EP deputātu atjaunošanu un neatkarību, kā arī veicināt lielāku pārstāvību un pieredzes daudzveidību Eiropas Parlamentā. Tas stiprinātu pieņemto lēmumu leģitimitāti un palielinātu pilsoņu uzticēšanos Eiropas Savienības demokrātiskajam procesam.

Izdevīguma karogi veicina tādas nelikumīgas darbības okeānā kā NNN zveja, cilvēku tirdzniecība, pirātisms un zemi nodokļu maksājumi. Pašreizējie reģistrācijas procesi un vēstures uzskaites trūkums uz izdevīguma karogiem nav efektīvi. Tādēļ būtu jāizstrādā un jāīsteno direktīva, kas paredz, ka visiem Eiropas kuģiem jābūt reģistrētiem centralizētā datubāzē, lai saglabātu visu karoga valstu reģistru izsekošanas vēsturi. Tomēr šai datubāzei nebūtu iespējas atstāt tukšu gada lauku (līdzīgi noteikumiem, ko piemēro lidmašīnu reģistrācijai).

Šodien EYE seminārā runātāji minēja dažādus ar vēlēšanām saistītus jautājumus — neliels balsstiesīgo dalībnieku skaits, jo īpaši jaunieši, dezinformācija, izpratnes trūkums par sarežģīto likumdošanas procesu ES, risks autokrātiskām sistēmām. David van Reybrouck rakstīja grāmatu “Against electionss”, kurā viņš ierosināja apspriežu demokrātiju. Viena no viņa idejām ir izveidot pagaidu komisijas, kas sastāvētu no ES pilsoņiem, nevis politiķiem. Šāda komisija var pārstāvēt cilvēkus ar atšķirīgu izcelsmi un perspektīvām. Vai ES iestādēm nevajadzētu pielāgot šādu apspriešanās demokrātiju un būt atvērtākām likumdošanas procesos, lai piešķirtu pilnvaras pašiem iedzīvotājiem?

ES ir izstrādājusi konkrētus mērķus attiecībā uz to, kā uzlabot jauniešu situāciju visā Eiropā. Tomēr plašai sabiedrībai ir maz zināšanu par Eiropas jaunatnes mērķiem. Jo īpaši saistībā ar Eiropas Jaunatnes gadu ir svarīgi parādīt, ka jaunieši ir viena no ES prioritātēm. Lai to panāktu, ES būtu jāsadarbojas ar valstu, reģionālajām un vietējām jaunatnes organizācijām, kā arī ar Eiropas Padomi, kurām ir plašas zināšanas šādu programmu īstenošanā šajā jomā. Turklāt procesam ir jābūt iekļaujošam un jāvēršas pie jauniešiem vietās, kurās viņi darbojas, tostarp sociālo plašsaziņas līdzekļu un reālās dzīves konsultāciju jomā. Turklāt jaunatnes mērķiem ir jāsasniedz neorganizēti jaunieši un tie jāparāda, ka ES rūpējas par viņiem, izstrādājot līdzdalības mehānismus, kas ir atvērti indivīdiem un ir labi finansēti, lai nodrošinātu, ka līdzdalību nekavē finansiāli ierobežojumi.

Ir vajadzīgas stingrākas vienošanās par sociālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanu politiķiem. Mūsdienās daudzi jaunieši tiek ietekmēti un mudināti balsot par galējiem notikumiem tiešsaistē un jo īpaši TikTok. Tas kļūst arvien skaidrāks, ka ir samazināts vecums, kurā balsot.

ES būtu cieši jāsadarbojas ar tādām organizācijām kā ASEAN, Mercosur, Āfrikas Savienība, lai popularizētu ES modeli ārvalstīs. Sadarbojoties ar šīm reģionālās sadarbības organizācijām, ES var veicināt cilvēktiesības, uzņēmējdarbību, eiropeisko dzīvesveidu utt. Tas dotu ES un tās sabiedrotajiem jaunu nostāju, kas var būt neatkarīga no ASV vai Ķīnas, bet ne pret tām. Šāda jauna konstatētā ietekme būtu balstīta uz sadarbību starp valstīm, ko pārstāv organizācijas.

ES būtu jāpastiprina jauniešu līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesos, sniedzot viņiem motivāciju. EYE ir laba iespēja jauniešiem tuvināties Eiropas Savienībai, taču vēl ir daudz darāmā. Laba ideja būtu organizēt vairāk pasākumu par demokrātiju, politiku, jauniešu iesaisti..., kas vērsti uz vietējo līmeni cilvēkiem, kuriem nav vieglas piekļuves lēmumu pieņemšanai.

Somijā mēs jau esam pieredzējuši pozitīvus rezultātus azartspēļu reklāmas ētikas regulējumā. Veikkaus, valstij piederošais azartspēļu operators ar monopolstāvokli tirgū, ir apņēmies īstenot atbildīgu praksi. Ir ļoti svarīgi pievērst īpašu uzmanību reklāmai, jo īpaši tādās platformās kā YouTube un sociālie plašsaziņas līdzekļi. Šā nolīguma regulējumu var uzlabot, izmantojot mākslīgo intelektu un citus progresīvus rīkus. Pirms reklāmas publiskošanas tās būtu jāpārbauda un jāpārskata, lai novērstu neētisku reklāmu, kas veicina problemātiskas azartspēles. Ārvalstu azartspēļu tīmekļa vietnēs mēs bieži saskatām “lielu uzvarētāju” scenārijus, kas piesaista neaizsargātus spēlētājus. Šis jautājums ir nozīmīgs, un būtu jāapsver tā regulējums. Daudzi eksperti un pētījumi uzsver, ka šāda reklāma var būt kaitīga un veicināt ar azartspēlēm saistītas problēmas. Somijas Policijas pārvalde jau ir īstenojusi praksi, kas apdraud uzņēmumus ar naudas sodiem par neētisku rīcību azartspēļu nozarē. Tas ir lielisks piemērs tam, kā šis jautājums ir risināts, veicinot atbildīgas azartspēles. ES līmenī varētu apsvērt sadarbību, lai izveidotu kopēju licencēšanas sistēmu, kas ierobežotu to struktūru darbību, kuras ievēro atbildīgu azartspēļu praksi ES. Tas varētu palīdzēt samazināt kaitējumu un uzlabot spēlētāju aizsardzību visā Eiropā. Turklāt ir ļoti svarīgi iesaistīt jauniešus un uzklausīt viņu viedokli ES lēmumu pieņemšanā. Jauniešu problēmu novēršana ir būtiska nākotnes veidošanas daļa. Jauniešiem ir tiesības piedalīties diskusijās par savu nākotni un labklājību. Ir ļoti svarīgi nodrošināt jauniešiem pietiekamu informāciju un izglītību par riskiem un kaitējumu, ko rada azartspēles. Tas var palīdzēt viņiem pieņemt apzinātus lēmumus par azartspēlēm un laikus apzināt iespējamās problēmas. Skolām un jaunatnes centriem būtu jāpiedāvā izglītība un resursi, lai nodrošinātu, ka jaunieši vajadzības gadījumā var saņemt atbalstu. Visbeidzot, ir vajadzīga cieša sadarbība un informācijas apmaiņa starp ES dalībvalstīm. Paraugprakses apmaiņa un kopīgu standartu noteikšana var veicināt atbildīgas azartspēles un aizsargāt jauniešus no kaitīgas ietekmes. Turklāt, lai gūtu labāku izpratni par šo problēmu, ir jāatbalsta un jāveicina pētījumi par azartspēļu problēmām un to cēloņiem. Izmantojot sadarbību un atbildīgus pasākumus, mēs varam veicināt veselīgus spēļu paradumus un aizsargāt jauniešus no azartspēļu kaitīgās ietekmes. Turklāt ir ļoti svarīgi, lai visi azartspēļu uzņēmumi īstenotu atbildīgus un efektīvus spēlētāju ierobežojumus, lai aizsargātu indivīdus no kaitējuma, kas saistīts ar azartspēlēm. Ierobežojumu noteikšanai vajadzētu būt patiesi efektīvai un visaptverošai, lai spēlētāji nevarētu viegli apiet ierobežojumus vai lai citi azartspēļu organizatori tos nevarētu ievilināt pārmērīgi lielās azartspēlēs. Regulatīvajām iestādēm būtu jāuzrauga un jānodrošina, ka visi azartspēļu organizatori ievēro atbildīgus azartspēļu principus un novērš azartspēļu problēmu rašanos. Visaptveroša pieeja, kas ietver gan azartspēļu uzņēmumu atbildību, gan regulatīvo iestāžu aktīvu uzraudzību, ir būtiska, lai samazinātu ar azartspēlēm saistīto kaitējumu. Tas palīdzēs aizsargāt spēlētājus un nodrošināt, ka spēļu pieredze joprojām ir veselīga un patīkama.

Iekļaut kvotas vēlēšanu sarakstos personām, kas jaunākas par 25 gadiem. Vismaz 5 % EP deputātu jābūt jauniem. Jaunieši nebalso, jo mēs neuzskatāmies, ka viņus apzina politiķi. Ja jaunieši būtu pārstāvēti vēlēšanu sarakstos, mēs justos tuvāk Eiropas pārvaldes iestādēm.

ES uzskatu, ka ievērojams skaits cilvēku jūtas nedaudz atrauti no Eiropas Savienības un tās iestādēm. Lai risinātu šo jautājumu, katrai dalībvalstij varētu būt lietderīgi stiprināt katras iestādes pārstāvniecības, kas var efektīvi informēt iedzīvotājus par norisēm Eiropas līmenī. Turklāt es uzskatu, ka skolām un skolēniem būtu lietderīgi ne tikai pievienoties Eiropas Parlamenta Vēstnieku skolas programmai, bet arī apmeklēt Eiropas Parlamenta deputātus vai cita veida pārstāvjus. Šādi apmeklējumi palīdzētu informēt ikvienu par Eiropas iestāžu būtisko lomu.

Mums ir vajadzīgs tiesiskais regulējums, kas nodrošina taisnīgu pārstāvību Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Eiropas Parlamenta deputāti būtu jāievēl no savas valsts tā, lai tie būtu taisnīgi visiem attiecīgās valsts reģioniem. Piemēram, Rumānijā ir 41 apgabals un tikai 32 tiesīgie deputāti. Lai panāktu pēc iespējas labāku pārstāvību, EP deputātiem vajadzētu būt no dažādām valstīm. Rumānijā 41 apgabals ir daļa no 8 lielākajiem reģioniem. Ir svarīgi nodrošināt, lai valstis, kurās ir vairāk nekā viens Parlamenta deputāts, būtu taisnīgi pārstāvētas reģionos. Ir iespējams ievēlēt vairākus deputātus no viena reģiona, taču ne visiem deputātiem vajadzētu būt no vienas un tās pašas grāfistes vai pilsētas, lai izvairītos no būtiskām demokrātiskām atšķirībām starp dažādām teritorijām. Sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības problēmas risināšana jāsāk ar demokrātiskas politiskās nevienlīdzības novēršanu. Līdzsvarotāka pārstāvju sadalījuma panākšana var palīdzēt veicināt sociālo un ekonomisko līdzsvaru.

Eiropas Savienībā ir 27 valstis, bet ne katra no tām ir vienlīdz attīstīta: aplūkojot Austrumeiropu, lielākā daļa valstu joprojām attīstās. Spēcīgu un vienotu Eiropas Savienību var panākt ar savstarpēju atbalstu un sadarbību starp visām reģiona valstīm neatkarīgi no to pašreizējā ekonomiskā statusa. Šīs pārmaiņas padarīs visas Eiropas Savienības valstis ekonomiski pašpietiekamas un palielinās eiro vērtību pasaules tirgū.

Klikšķēsma, maldinoši virsraksti un viltus ziņas ir mūsdienu sociālo plašsaziņas līdzekļu nevēlamie produkti un tūlītēja piekļuve informācijai, pateicoties internetam. Plašsaziņas līdzekļu stimuli žurnālistikai ir neviendabīgi, un plašsaziņas līdzekļu rīcības kodekss ir lauzts — tas viss ir saistīts ar nepieciešamību plašsaziņas līdzekļiem iekasēt reklāmas ieņēmumus ar klikšķiem maldinošos virsrakstos, lai viralizētu saturu, izmantojot sagrozītu saturu, un faktisko avotu pārbaužu un vākšanas samazinājumu, ko rada spiediens nodrošināt “skopu”. Lai no tā izvairītos, mums ir vajadzīgs mehānisms, kas ļauj iesūdzēt plašsaziņas līdzekļus, pamatojoties uz nelikumīgu praksi, kas iekļauta ziņojumos par konkrētiem informatīviem rakstiem vai raidījumiem. Tas būtu jādara saskaņā ar elastīgu, bet skaidru žurnālistu noteikumu kopumu. Par iezīmētajiem ziņu plašsaziņas līdzekļiem būtu jālemj īpašai plašsaziņas līdzekļu žūrijai, kurai būtu pietiekami daudz laika, lai novērtētu saturu, valodas lietojumu, avotus un tā ietekmi uz sabiedrību. Pēc novērtējuma tā noteiktā laika posmā un noteiktā vērtībā var radīt kaitējumu ziņu kanāla reputācijai. Šī nodeva mainīs tirdzniecības vietas vidējo reputācijas vērtējumu žūrijas noteiktajā laikposmā. Ziņu kanālu vidējam reputācijas vērtējumam ir jābūt redzamam to tīmekļa lapās un visās to radītajās ziņās, kā arī tas varētu kalpot kā parametrs sociālo plašsaziņas līdzekļu algoritmā, lai ierobežotu neuzticamu tīklu izplatīšanos sociālajos medijos. Tādējādi plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem būs stimuls aizsargāt savus reputācijas vērtējumus, kas praktizē labu žurnālistiku, un tas dos sabiedrībai vairāk kontroles un laika, lai novērtētu viltus ziņas, kas rada sabiedrības uzticības cenu par uzvedību, kura maldina un maldinoši informē sabiedrību pārredzamākā un atbildīgākā veidā.

Pārredzamība ir svarīgs demokrātijas aspekts, un mēs esam pelnījuši saprast, kas notiek, un izstrādāt savas alternatīvas. Piemēram, Zviedrijā ir programmatūra BankID, ko izmanto kā elektronisko identifikācijas karti, bet tā ir patentēta un pieejama tikai Apple, Microsoft un Google operētājsistēmās. Tas veicina jau tā spēcīgo oligopolu un nodara kaitējumu pilsoņiem, kuri neatbilst prasībām. Brīvprātīgie varētu pārnest atklātā pirmkoda identifikācijas sistēmu uz jebkuru platformu.

Pusaudžiem un bērniem demokrātijas nozīme būtu jāapgūst jau dzīves sākumā, nevis tikai vēlāk, kad viņu domas ir labi pamatotas.

Iedomājieties pasauli, kurā ikvienam Eiropas Savienības pilsonim ir piekļuve spēcīgai platformai, kas dod viņiem iespēju būt informētiem par galvenajiem politiskajiem notikumiem savā valstī un visā ES un aktīvi piedalīties savas kopienas nākotnes veidošanā. Šī platforma ļautu cilvēkiem būt informētiem par kritiski svarīgiem jautājumiem, paust savu viedokli balsošanā un pat iesniegt apspriešanai savus tematus. Nodrošinot ikvienam iedzīvotājam balsi un platformu jēgpilnai iesaistei, mēs varam veicināt pārredzamību, veicināt demokrātiju un veidot savienotāku un informētāku Eiropu.

Jauniešu vadītu iniciatīvu platforma: mums ir vajadzīga platforma, lai atbalstītu un veicinātu jauniešu vadītas iniciatīvas, kas veicina Eiropas vērtības un mērķus, piemēram, ilgtspēju, demokrātiju un sociālo taisnīgumu, kas var palīdzēt jauniešiem justies spējīgiem un iesaistītiem ES nākotnes veidošanā gan ES, gan ārpus tās.

Šodien publisko sociālo plašsaziņas līdzekļu diskurss galvenokārt notiek platformās, kuras kontrolē privātas uz peļņu orientētas korporācijas, piemēram, Facebook mātesuzņēmums Meta, Twitter vai ByteDance. Kad publiskās iestādes sazinās, izmantojot šos kanālus, tās šos nedemokrātiskos dalībniekus iesaista digitālās komunikācijas tiesībās. Tajā pašā laikā tā liek iedzīvotājiem patērēt reklāmu, lai iegūtu publisku informāciju. Treškārt, tas padara Eiropas sakaru kanālus atkarīgus no ASV un Ķīnas uzņēmumiem. Tāpēc publiskajām struktūrām būtu jāpalīdz izveidot ilgtspējīgus Eiropas komunikācijas kanālus, izmantojot atvērtus protokolus (Matrix, Activiy Pub) un savu digitālo infrastruktūru (Fedodoloģiskās daudzveidības nozīmē).

Tā kā 2024. gada vēlēšanas tuvojas Eiropas Parlamentam, debates par tiesībām balsot, demokrātiju un politiku kļūst vēl intensīvākas un intensīvākas mūsdienu jauniešu vidū, kas ir ievērojama iedzīvotāju daļa, kura apzinās problēmas, ar kurām viņi saskaras, un aktīvi darbojas sabiedrībā, kurai bieži vien trūkst veselā saprāta, kopdzīves u. c. Tāpēc mēs uzskatām, ka tiesības balsot būtu jāsamazina līdz 16 gadiem, sekojot dažu valstu piemēram, kuras tās jau īsteno. Iemesls, kāpēc šīs izmaiņas būtu izdevīgas Eiropas sabiedrībai, būtu tas, ka vēlēšanās būtu labāks priekšstats par iedzīvotāju interesēm, paturot prātā, ka jaunieši ir lielākie un visvairāk ietekmētie politiskie lēmumi, neņemot vērā viņu intereses vai ieguvumus. Visbeidzot, vēl viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc balsošana 16 gadu vecumā būtu uzlabojums Eiropai kā sabiedrībai un svarīgs solis uz priekšu Eiropas demokrātijā, ir tas, ka, piedaloties vēlēšanās, lai gan to vēlmes un idejas var ņemt vērā, politiskā līdzdalība kā papildu pilsonis ļautu viņiem saprast, ko nozīmē piederība Eiropai, vēlēšanu nozīme un demokrātijas nozīme tādā valstī kā Eiropa.

ES būtu rūpīgāk jāuzklausa zinātniskie un zinātniskie atzinumi, nevis privātā sektora ieinteresētās personas. Tāpēc mums būtu jāierobežo lobistu piekļuve ES politikas veidošanai un jānodrošina lielāka piekļuve salīdzinošas izvērtēšanas un pārbaudītas loģikas vajadzībām.

Studijas ārzemēs ir populāras jauniešu vidū. Taču bieži vien ārvalstīs studējošajiem ir grūti sadarboties ar politiku, valdībām un ES, piemēram, valodas barjeras dēļ. Jauniešu līdzdalība ES valstī, kas nav izcelsmes valsts, būtu jāpadara pieejamāka, sākot ar kopīgu valodu, kas nodrošinātu labāku līdzdalību.

ES ir vajadzīga tiešāka demokrātija. Tās pilsoņiem būtu jāļauj ietekmēt politiku un tiesību aktus, kas tieši ietekmē viņu dzīvi, piemēram, izmantojot referendumus, lai balsotu par minētajiem tiesību aktiem. To varētu uzlabot, koncentrējoties uz subsidiaritātes principu, kas nozīmē, ka lēmumi jāpieņem pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem un pēc iespējas zemākā politiskā līmenī.

Viltus ziņas un dezinformācija ir reāls drauds demokrātijai, jo īpaši tad, ja tās tiek sagatavotas, lai kalpotu citu personu politiskajām interesēm. Lai to novērstu, būtu lietderīgi, ja plašsaziņas līdzekļi būtu pārredzamāki attiecībā uz to saistību ar politiku. Piemēram, viņi varētu skaidri norādīt, vai to īpašniekam vai autoram ir politiskas saites vai intereses.

Lai saglabātu mūsu demokrātiju, mums ir jāaizsargā vārda brīvība. Piemēram, ASV Konstitūcijas pirmais grozījums varētu būt labs iedvesmas avots ES.

Saziņai ir būtiska nozīme. Ja nezināt par iespējām, ir grūti tās izmantot. Ja nezināt par sasniegumiem, ir grūti tos atzīmēt. Turklāt tas var ietekmēt pilsoņu viedokļu veidošanu. Tāpēc Eiropas Savienība īsteno pasākumus, lai palielinātu savu programmu un darbību pamanāmību.

Viens no piemēriem ir koronavīrusa apkarošanas palīdzības kampaņa, ko ES īsteno Balkānos un Austrumu partnerības valstīs: Lai gan ES ir iztērējusi lielas naudas summas atbalstam, tai, šķiet, nav izdevies palielināt iedzīvotāju, kā arī starptautiskās arēnas izpratni par to.

Turklāt ir būtiski uzlabot komunikācijas stratēģiju saistībā ar citām ES programmām un darbībām un palielināt to pamanāmību potenciālo pieteikuma iesniedzēju un dalībnieku mērķauditorijā. Tādējādi vairāk ieinteresēto personu var uzzināt par iespējām, līdzdalību un ieguvumiem, kas ir ES interesēs.

Viens no veidiem, kā to panākt, varētu būt Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) tīmekļa vietnes uzlabošana attiecībā uz lietotājdraudzīgumu un pieejamību. Šobrīd ir pieejamas tikai divas valodas, kas to izmanto tikai. Vēl viens pamanāmības uzlabošanas veids ir koordinācija starp dalībvalstīm, izstrādājot mērķtiecīgas informācijas kampaņas konkrētiem reģioniem, programmām un pasākumiem.

Austrumu partnerība, kas izveidota 2009. gadā, ir Eiropas Ārējās darbības dienesta, ES un tās dalībvalstu un sešu bijušo Padomju Savienības valstu kopīgs darbs: Armēnija, Azerbaidžāna, Baltkrievija, Gruzija, Moldova un Ukraina. Tās mērķis ir padziļināt politiskās un ekonomiskās attiecības starp Eiropas Savienību un austrumu partneriem.

Ir pienācis laiks to aplūkot vēlreiz un sniegt valstīm skaidras izredzes un kritērijus dalībai ES. Tas ļautu iniciatīvā nošķirt tos, kuri ir apmierināti ar pašreizējiem partnerības mehānismiem, un tos, kuri vēlas kļūt par ES dalībvalstīm.

Turklāt jaunieši un iedzīvotāji kopumā būtu jāiesaista diskusijās par Austrumu partnerības perspektīvām un problēmām tās pašreizējā formā un par to, kā tā varētu šķist, kā virzīties uz priekšu. Viens no veidiem, kā to izdarīt, varētu būt Jaunatnes vēstnieku programmas izveide vai atbalsts iedzīvotājiem, kuri vēlas izveidot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, kas saistītas ar Austrumu partnerību.

Lai gan Eiropas zaļais kurss ir solis uz priekšu cīņā pret klimata pārmaiņām, ES būtu jāieņem izlēmīgāka nostāja, lai to padarītu efektīvu. Viens no tiem ir Valsts atbalsta pamatnostādņu pārskatīšana, kurā saņēmējiem noteikts pienākums ievērot “zaļo nosacījumu” principus.

Jebkurai Eiropas valstij, kas iesniedz pieteikumu, lai kļūtu par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, ir jāievēro brīvības, demokrātijas un tiesiskuma principi, kā arī jāaizsargā un jāsaglabā cilvēktiesības un pamatbrīvības. Sarunas ar partnerības valstīm, kuras šīs Eiropas vērtības neievēro, būtu jāiesaldē, līdz tās izrādīs patiesu un izmērāmu apņemšanos ievērot un ievērot mūsu normas un principus.

Turklāt tirdzniecības nolīgumos ar trešām valstīm ES kā minimuma prasība būtu jānosaka cilvēktiesību ievērošana šajās valstīs.

Mums būtu jāļauj pilsoņiem visās dalībvalstīs balsot tiešsaistē vietējās, valsts un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Mums būtu jānodrošina, ka EP deputāti, kuri tiek ievēlēti Eiropas Parlamentā, tur ne tikai par naudu, bet arī pienācīgi veic savu darbu.