Eiropas Savienība vērienīgi strādā, lai sasniegtu savus klimata mērķus, kas noteikti 2015. gada Parīzes nolīgumā un turpmākās konferencēs saistībā ar Eiropas zaļo kursu, kura mērķis ir vēlākais līdz 2050. gadam padarīt Eiropu par klimatneitrālu kontinentu. Tas ir juridiski saistošs mērķrādītājs, pateicoties Eiropas Klimata aktam. Taču klimata pārmaiņas ir pasaules mēroga problēma, kas neapstājas pie mūsu kontinenta robežām, tāpēc Eiropa nevar atrisināt šo globālo problēmu viena pati, pat ja viņa var palīdzēt daudz. Eiropas Savienība ir lielākais tirgus pasaulē, un tāpēc tai ir liela starptautiskā vara. Turklāt tajā ir augsti izglītoti un kvalificēti iedzīvotāji, un tai jau ir liela pieredze attīstības palīdzības jomā visā pasaulē. Saskaņā ar stratēģiju “Global Gateway” ES jau iegulda miljonus līdzekļu attīstības palīdzībā. Klimats ir arī Global Gateway nozare, tāpēc to varētu paplašināt, lai aptvertu vēl vairāk pasaules. Tāpēc šī ideja aicina Eiropas Savienību: — Izstrādāt videi draudzīgākus tiesību aktus, kuru ietekme būtu jūtama visā pasaulē, pateicoties tās kā pasaules lielākā tirgus dominējošajam stāvoklim. — Vairāk izmantot mūsu kvalificēto darbaspēku un progresīvu privāto sektoru, lai palīdzētu visā pasaulē mazināt klimata pārmaiņas un pielāgoties klimata pārmaiņām. Veicināt Eiropas zaļo rūpniecību visā pasaulē. — Paplašināt stratēģijas “Global Gateway” klimata jomu. — Izveidot un veicināt globāli noderīgu stratēģiju, piemēram, Eiropas zaļo kursu, lai visā pasaulē sasniegtu klimata mērķus. Eiropas Savienībai kā vienam no pasaules progresīvākajiem, lielākajiem, bagātākajiem un aktīvākajiem dalībniekiem var būt nākotne kā starptautiskajai līderei klimata jomā. Tā kā es uzskatu, ka Eiropas nākotne ir zaļa un zaļā nākotne ir Eiropa.

Mums ir vajadzīga jēgpilna jauniešu līdzdalība ES. EYE ir jābūt pasākumam, kas ir brīvs, nevis tikai priviliģētiem jauniešiem, kuri var segt izmaksas, un tam ir vajadzīgs politikas dokuments ar ieteikumiem, kas jāuzrauga līdz nākamajai EYE. Uzklausiet mūsu balsis, lai rīkotos, nevis “nē!”

Mums Eiropā ir demogrāfiskas problēmas, un mēs meklējam vairāk labotāju — gan balto apkakleņus, piemēram, ārstus, IT inženierus vai skolotājus, gan arī tādus zilos apkakmeņus kā santehniķi, būvstrādnieki vai elektriķi. Tajā pašā laikā cilvēki ārpus Eiropas, lai mainītu savu dzīvi un izveidotu jaunu nodaļu Eiropā sociālekonomisko problēmu dēļ. Izveidosim programmu, kurā cilvēki var parakstīties, lai dotos uz Eiropu, apgūtu vietējo valodu un profesiju, kas vajadzīga konkrētā reģionā. Pateiksim, ka palestīniešu sieviete no Libānas nometnes meklē labāku nākotni, un viņa ir gatava pārcelties uz Zviedriju, apgūt zviedru valodu un iegūt izglītību, lai kļūtu par medmāsu. ES dalībvalstij varētu būt kontrolēts šādu kandidātu saraksts un ļaut šādiem kandidātiem iebraukt valstī kontrolētos apstākļos, lai apgūtu valodu, apgūtu konkrēto vajadzīgo profesiju un aizpildītu nepilnības valstī. Tā var novērst nekontrolētas migrācijas viļņus cilvēkiem, kuri meklē labāku nākotni, jo tagad viņiem varētu būt likumīga iespēja to darīt humānā veidā. Mums jau ir tā dēvētā “ES zilā kartīte”, ko varētu paplašināt!

ES būtu cieši jāsadarbojas ar tādām organizācijām kā ASEAN, Mercosur, Āfrikas Savienība, lai popularizētu ES modeli ārvalstīs. Sadarbojoties ar šīm reģionālās sadarbības organizācijām, ES var veicināt cilvēktiesības, uzņēmējdarbību, eiropeisko dzīvesveidu utt. Tas dotu ES un tās sabiedrotajiem jaunu nostāju, kas var būt neatkarīga no ASV vai Ķīnas, bet ne pret tām. Šāda jauna konstatētā ietekme būtu balstīta uz sadarbību starp valstīm, ko pārstāv organizācijas.

Brīvprātīgais darbs ir neticama ES izveidota programma, kas ļauj jauniešiem no dažādām valstīm ārvalstīs un uzzināt vairāk par to, ko viņi vēlas iegūt, vai citiem tematiem, kurus viņi interesē. Galvenais jautājums saistībā ar šo programmu ir tas, ka tā ir vienreizēja iespēja. ES uzskatu, ka brīvprātīgais darbs būtu vairāk jāatbalsta ES. Cilvēki, kas pabeiguši ilgtermiņa brīvprātīgo darbu, piedalās jaunā brīvprātīgajā darbā, sadalot faktiskos brīvprātīgā darba priekšlikumus pirmreizējai brīvprātīgajam un pieredzējušam brīvprātīgajam. Tādējādi cilvēki vairāk runās par šo programmu un iepazīstinās ar to jauniešus, lai uzzinātu par to.

Valstu politiķu pašu interesēs ir būt nošķirtiem un tādējādi maksimāli palielināt viņu ieguvumus. No otras puses, ES pilsoņu interesēs ir būt federālas valsts pilsoņiem, kas darbojas koordinēti. Ir nepieciešams, lai ES kā federālai valstij nebūtu savas ārpolitikas, armijas vai valstspiederības. Ir vajadzīga vienota pilsonība, armija un ārpolitika, kā arī pēc iespējas lielāka koordinācija valsts un iedzīvotāju attiecību jomā. Relejvalodas (piemēram, angļu valodas) ieviešana, kam vajadzētu būt obligātai visās oficiālajās procedūrās papildus dalībvalstu valodām, pēc iespējas varētu būt koordinācijas līdzeklis: biroji, policija, valsts dienesti, tiesas u. c. Ja būtu pieejama relejvaloda, ES armija kļūtu par reālistisku iespēju. Pirmais solis šajā jomā ir izglītības reforma, kur nepieciešams nodrošināt studentiem vislabāko iespējamo efektivitāti, mācot valodu. Ja tas notiktu, pilsoņiem no ES robežām būtu iespēja pārvietoties gandrīz bez grūtībām gan nodarbinātības, gan sociālajā ziņā tajā dalībvalstī, uz kuru viņš vai viņa pārcēlās.

Eiropa jau ir kontinents, kurā cilvēki neatkarīgi no viņu kultūras izcelsmes ir aicināti dzīvot, studēt utt. Kāpēc mēs nepaplašinām savu kultūras izcelsmi, lai mācītu pārējai pasaulei mūsu vērtības un to, kas patiešām ir Eiropa? No Lapzemes līdz Sibīrijai un no Olympus kalna līdz Everest kalnam. Programmai “Erasmus+” vajadzētu būt paredzētai visiem!

Eiropas Savienībai būtu jāīsteno dotāciju un cita veida atbalsta programma universitātēm un citām pētniecības organizācijām, kas darbojas dalībvalstīs un kas koncentrējas uz mākslīgā intelekta izstrādi ilgtspējīgai attīstībai un globālai labklājībai.

Jauniešu vadītu iniciatīvu platforma: mums ir vajadzīga platforma, lai atbalstītu un veicinātu jauniešu vadītas iniciatīvas, kas veicina Eiropas vērtības un mērķus, piemēram, ilgtspēju, demokrātiju un sociālo taisnīgumu, kas var palīdzēt jauniešiem justies spējīgiem un iesaistītiem ES nākotnes veidošanā gan ES, gan ārpus tās.

Šodien publisko sociālo plašsaziņas līdzekļu diskurss galvenokārt notiek platformās, kuras kontrolē privātas uz peļņu orientētas korporācijas, piemēram, Facebook mātesuzņēmums Meta, Twitter vai ByteDance. Kad publiskās iestādes sazinās, izmantojot šos kanālus, tās šos nedemokrātiskos dalībniekus iesaista digitālās komunikācijas tiesībās. Tajā pašā laikā tā liek iedzīvotājiem patērēt reklāmu, lai iegūtu publisku informāciju. Treškārt, tas padara Eiropas sakaru kanālus atkarīgus no ASV un Ķīnas uzņēmumiem. Tāpēc publiskajām struktūrām būtu jāpalīdz izveidot ilgtspējīgus Eiropas komunikācijas kanālus, izmantojot atvērtus protokolus (Matrix, Activiy Pub) un savu digitālo infrastruktūru (Fedodoloģiskās daudzveidības nozīmē).

Sākoties karam Ukrainā un piegādājot materiālus, ir kļuvis skaidrs, kā tādām valstīm kā Vācijai trūkst aprīkojuma un gatavības risināt atklātu konfliktu ar trešo valsti. Kopīgi ES bruņotie spēki varētu palīdzēt stingrāk reaģēt uz reāliem draudiem mūsu drošībai, piemēram, terorismu vai Krievijas draudiem. Turklāt es uzskatu, ka atbilstošs regulējums un stabilu iestāžu izveide varētu veicināt šo struktūru darbību, nodrošinot tām piemērotus materiālus to parastajai darbībai. Tas būs liels solis Eiropas Savienības vēsturē, taču es uzskatu, ka Eiropas juvelieriem, kas piekrīt šai idejai, ir jādara viss iespējamais, lai šo ideju īstenotu kā realitāti.

Ir svarīgi, lai ES saglabātu savu diplomātisko un stratēģisko neiecietību. Tā kā karš Ukrainā ir pavirzījies uz priekšu, uzskatu, ka ES to nav saglabājusi. ES ir apkaunojoši sekojusi Amerikas Savienoto Valstu politiskajai programmai un ierobežojusi savas intereses. Nord Stream, kas ir stratēģiska infrastruktūra visai ES, sabotāžas laikā Savienība nereaģēja pietiekami stingri, lai gan tā bija viens no svarīgākajiem enerģijas avotiem ES. Tā vietā, lai ieņemtu neitrālu nostāju Ukrainas konfliktā, ES pašlaik ieņem kopīgu nostāju, kas ir ļoti bīstama ES interesēm. Ir darīts viss iespējamais, lai pēc iespējas nošķirtu mūs no Krievijas, kas ir kalpojusi tikai Amerikas Savienoto Valstu un Ķīnas interesēm. ES būtu jāspēj rīkoties neatkarīgi no citu valstu interesēm, jo īpaši krīzes laikā, kā tas ir tagad.

Drošība pie ES robežām, protams, ir ļoti svarīga. Jo īpaši Vidusjūras dienvidu reģionā situācija pie robežām ir nepieņemami nestabila.

Tomēr migranti un patvēruma meklētāji nav ES ienaidnieki. Viņi vienkārši ir izmisīgi cilvēki, kas cenšas panākt labāku dzīvi. Tā vietā ir jādara vairāk, lai cīnītos pret mafijas kontrabandas panākumiem ES dienvidu kaimiņvalstīs.

To var panākt, stiprinot diplomātisko un militāro klātbūtni šajās jomās, taču tas notiks tikai līdz šim. Daudz labāk būtu stimulēt migrantu ieceļošanu ES, izmantojot regulārus kanālus. ES būtu jāatvieglo migrantu piekļuve dalībvalstīm, izmantojot citus līdzekļus, nevis kontrabandu.

Patvēruma process pašlaik ir garš un nepārredzams. Tas būtu jāpaātrina un jāpadara pārredzamāks. Piekļuvi likumīgai migrācijai varētu uzlabot, izcelsmes valstīs izveidojot vairāk migrācijas centru, kas ļautu sākt migrācijas ceļus bez bīstamiem neatbilstīgiem ceļojumiem.

Migrantiem vajadzētu būt iespējai pieprasīt vīzas, lai iegūtu tiesības strādāt, iegūt mājokli un darba līgumus no savas izcelsmes valstīm un pēc tam droši pārvietoties uz ES. Likumīgas migrācijas piedāvāšana ir atbilde uz sirds laušanas attēliem no Vidusjūras.

Attiecībā uz tiem, kas jau atrodas uzņēmējās valstīs, būtu jāoptimizē nosacījumi, kamēr tiek gaidīts patvēruma statusa apstiprinājums. Patvēruma process būtu arī jāpadara pieejamāks, mazāk birokrātisks un mazāk iebiedējošs. Jebkāda diskriminācija šajos procesos būtu jānovērš.

Masveida migrācija rada haosu: Eiropa nevar pieņemt nevienu. ES un tās dalībvalstīm ir savas problēmas, un tām tās būtu jānovērš, pirms tiek mēģināts mazināt ārvalstu katastrofu sekas.

NVO, kas veic humānās palīdzības operācijas Vidusjūras reģionā, apdraud centienus samazināt imigrāciju. Izglābjot jūrā pamestos kontrabandas migrantus, viņu darbības ir pretrunā ES robežu politikai un palīdz kontrabandai mafijas turpināt nelikumīgās darbības. Tādējādi viņi paši darbojas kā kontrabandisti.

ES tas būtu jāatzīst un pret viņiem jāizturas bargāk. Lai raidītu skaidru signālu, viņu laivas būtu jākonfiscē vai jāiznīcina.

Viens no lielākajiem viltus ziņu izplatīšanās draudiem ir tas, ka tās manipulē ar sabiedrisko domu un kropļo realitāti. Piemēram, sociālo mediju tēmturi vai birkas, kuru pamatā ir neuzticama vai nepatiesa informācija, bieži vien maldina cilvēkus, jo tie ietekmē viņu domāšanas veidu. Viltus ziņas un birkas ir pārmērīgi izmantotas kā instruments politiskos konfliktos, tostarp teritoriju okupācijā. Konkrētāk, tēmturi #CrimeaIsRussia, ko izmanto kā Krievijas dezinformācijas kampaņas instrumentu, var uzskatīt par hibrīdkara līdzekli. Problēma ir tāda, ka, ja iepriekš minētais marķējums daudzus gadus paliek tiešsaistē, nākamās paaudzes, kas uzklikšķinās uz tā, var radīt nepatiesu realitātes apziņu par politisko situāciju Krimas reģionā.

Kā nākamo soli ES ir jāstrādā pie tā, lai ierobežotu viltotus un maldinošus sociālo mediju marķējumus un tēmturus. Eiropai ir jāatrod piemēroti instrumenti šajā virzienā, lai aizsargātu savas vērtības, tiesiskumu un cilvēktiesības. 

 

Vērojot globālos notikumus 2021. gadā, kļūst skaidrs, ka Eiropas Savienībai ir jāsadarbojas: ir svarīgi būt gataviem turpmākiem draudiem un saglabāt neatkarību no trešām valstīm. To varētu panākt, izveidojot kopēju ārpolitiku, kas palīdzētu saglabāt mieru kontinentā. To varētu uzskatīt par būtisku soli, lai panāktu pilnīgas politiskas savienības statusu.

Kopējā ārpolitika ļautu ES izrādīt spēku un apņēmību tikties ar valstīm diplomātiskajās misijās. Tas arī palīdzētu uzlabot ārējo un iekšējo efektivitāti; varētu samazināt administratīvās izmaksas konsulātiem vai vēstniecībām, un lēmumus varētu pieņemt savlaicīgi un efektīvi.

Turklāt tas palīdzētu aizsargāt ES un tās iedzīvotāju intereses visā pasaulē, vienlaikus pastāvīgi veicinot mieru un brīvību.

ES būtu jāizveido obligāta transnacionāla programma, kurā varētu piedalīties visi jaunieši, kuri pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas varētu piedalīties un kura varētu būt saistīta ar sociālo pakalpojumu shēmām un vietējās kopienas attīstības projektiem. Tā būtu patiesi transnacionāla programma tikai tad, ja tā ļautu iedzīvotājiem pārcelties uz citām valstīm, lai, piemēram, piedalītos darba nometnēs vai brīvprātīgajos pakalpojumos. Tādējādi jaunieši varētu savstarpēji satikties, veidot draudzību mūža garumā, kā arī palielināt izpratni par pilsonisko pienākumu, Eiropas identitāti un solidaritāti. Tādējādi programma varētu balstīties uz esošajām programmām, piemēram, “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpusu.

Programma “Erasmus+” būtu vēl vairāk jāuzlabo holistiskākā un iekļaujošākā veidā, piemēram, vairāk ņemot vērā finanšu stāvokli.

ES studentiem vajadzētu būt lielākām iespējām studēt un strādāt ārzemēs, kā arī pēc Erasmus+ programmas katram dalībniekam iesniegt īsus dokumentus, lai kultūras un pieredzes apmaiņa būtu pieejama visiem. Erasmus apmaiņa ir ES normu veidojošās “maigās varas” pamatā, un tā kā tāda būtu jāuzlabo.

Turklāt būtu jādara pieejamas labāk finansētas stipendijas, jo īpaši no Austrumu partnerības valstīm. Vajadzētu būt arī vairāk iespēju apmaiņai starp ES valstīm un Austrumu partnerības valstīm (Armēniju, Azerbaidžānu, Gruziju, Moldovu un Ukrainu).

Piemēram, tie varētu būt “reģionāli apmaiņas braucieni”, kuru laikā jaunieši apmeklē cits citu, lai padarītu ciešāku saikni starp reģioniem un veicinātu kultūras apmaiņu.

Savienībai kā blokam būtu jāpadziļina saiknes ar jaunattīstības valstīm. Veicot ieguldījumus, finansējot skolas un izglītības iestādes, jaunieši gūtu labumu no labākas dzīves kvalitātes, un vienlaikus tiktu palielināts Eiropas Savienības globālais stāvoklis. Tas ļautu jauniem studentiem uzzināt par ES pamatvērtībām, piemēram, demokrātiju, dzimumu līdztiesību un cilvēktiesību ievērošanu, un, iespējams, atvieglotu viņiem iespēju turpināt profesionālo ceļojumu Savienības dalībvalstīs.

ES vajadzētu būt integrētam, bet decentralizētam un ļoti efektīvam energotīklam. Decentralizēta struktūra padara energoapgādi mazāk neaizsargātu pret iespējamiem riskiem un samazina vajadzību pēc centralizētām spēkstacijām (kodolspēks, biogāze u. c.).

Piemēram, Spānijā saražotās saules enerģijas pārpalikumu varētu uzglabāt Norvēģijas hidroakumulācijas elektrostacijās, lai to patērētu naktī Polijā.

Lai izplatītu ES pieredzi un paraugpraksi izglītības, kultūras, jaunatnes un sporta jomā, būtu lietderīgi Austrumu partnerības valstīs izveidot ES jaunatnes centrus. Būtu lietderīgi, ja šo valstu jauniešiem būtu vietas, kur viņi var tikties ar ES pārstāvjiem, uzzināt par paraugpraksi izglītības, kultūras un sporta jomā un īstenot iniciatīvas šādas platformas aizbildnībā.

Dalībvalstis dažkārt nosūta pārstrādei gatavu plastmasu uz valstīm ārpus Eiropas. Eiropas Savienībai ir jānodrošina, lai tas nenotiktu. Eiropas iedzīvotājiem pašiem būtu jāuzņemas atbildība par savu dzīvesveidu un jātuvina apkārtne.

Attiecībā uz medicīnu, medicīnisko aprīkojumu un saistītajām piegādēm ES ir pārāk atkarīga no ārvalstīm. Lai panāktu lielāku neatkarību, būtu jāstiprina un jāsubsidē vietējās piegādes ķēdes. Turklāt ES ir jāapzinās ārkārtas situācijas iespējamība, kurai tā varētu sagatavoties, piemēram, izveidojot vietējas ārkārtas rezerves piegādes.

Eiropas Savienības loma miera attīstībā ir svarīga, un tā būtu jāstiprina: Ļoti svarīgi ir ne tikai nosodīt tos, kas pārkāpj starptautiskos tiesību aktus un līgumus, bet arī cīnīties pret iespējamu globālu karu. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir nodrošināt, ka militāriem spēkiem nav atļauts piederēt kodolieročiem, piemēram, kodolbumbām.

Reģionālās organizācijas pastāvīgi tiek veidotas, un tām ir svarīga loma pasaules politikā. Tas ietekmēs to, kā notiks sarunas par tirdzniecības nolīgumiem un sadarbību drošības jomā. Pastāv iespēja, ka turpmākie tirdzniecības nolīgumi vairs nenotiks divpusējā līmenī starp valstīm, bet gan starp reģionālām organizācijām. Pašreizējās diplomātiskās struktūras nespēj to risināt.

Tāpēc Eiropas Savienībai būtu jāizmanto savas diplomātiskās zināšanas, lai uzsāktu reģionālu organizāciju savienības izveidi starptautiskā līmenī. Tas ne tikai apliecinātu autonomiju, bet arī uzsvērtu Savienības spēku, kā arī atzītu, ka mēs kopā esam stiprāki nekā atsevišķi.

Vērojot globālos notikumus 2021. gadā, kļūst skaidrs, ka Savienībai ir jāstāv kopā: ir svarīgi būt gataviem iespējamiem draudiem un saglabāt neatkarību no valstīm, kas nav ES dalībvalstis. To varētu panākt, izveidojot kopēju ārpolitiku, kas nāktu par labu Eiropai un palīdzētu saglabāt mieru kontinentā.

Kopēja ārpolitika ļautu ES izrādīt spēku un apņēmību tikties ar valstīm diplomātiskajās misijās. Tas arī palīdzētu uzlabot ārējo efektivitāti, jo varētu samazināt konsulātu vai vēstniecību administratīvās izmaksas. Tas varētu arī palīdzēt aizsargāt ES un tās iedzīvotāju intereses visā pasaulē, vienlaikus pastāvīgi veicinot mieru un brīvību.

Kopīga militārpersona palīdzētu nodrošināt Eiropas Savienības neatkarību, būtu izdevīga kara laikā un mazinātu trešo valstu provokāciju iespējamību. Kopēji ES militārie spēki ietaupītu resursus un naudu, ko varētu atkārtoti ieguldīt citās ekonomikas jomās.

Džo Baidena administrācijas vadībā šķiet, ka ir iespējama ciešāka sadarbība starp ASV un Eiropas Savienību. Tā būtu jāuzskata par iespēju stiprināt abu pušu partnerību un veidot ciešu sadarbību. Tā kā Bidens ir brīvās tirdzniecības atbalstītājs, sadarbības jomās būtu jāiekļauj finansiāla sadarbība. Vēl viena joma būtu rīcība klimata jomā, kurā ASV un ES būtu jārāda piemērs citām valstīm.

Krīzes un ārkārtas situācijās alianses un sabiedrotie ir svarīgāki nekā jebkad agrāk, tāpēc ir ļoti svarīgi raudzīties ārpus Savienības robežām, stiprināt saites ar ASV un veicināt solidaritāti.

Migrācija uz ES bieži vien ir nepietiekamas attīstības rezultāts citviet. ES būtu jādara vairāk, lai radītu stabilu un drošu ekonomisko un politisko vidi migrantu izcelsmes reģionos. Ieguldījums drošu un plaukstošu valstu izveidē citviet ir gan ES, gan trešo valstu interesēs.

Dažos gadījumos to var panākt, likvidējot ekonomiskās saiknes starp Eiropas valstīm un bijušajām kolonijām, kas kavē to attīstību, jo īpaši attiecībā uz dabas resursiem. Citos gadījumos tam ir vajadzīgi īpaši attīstības projekti. Šādos gadījumos projekti būtu rūpīgi jāuzrauga, lai nodrošinātu, ka tie uzlabo dzīvi un samazina stimulu pamest valsti, nevis finansē korumpētus līderus.

Viens no risinājumiem sarkanās gaļas patēriņa samazināšanai Eiropā varētu būt kampaņa, kuras mērķis ir aizstāt tradicionālos liellopus ar strausu, sarkano gaļu, kas gandrīz neatšķirama no liellopu gaļas, bet kas ir videi draudzīgāka ražošanai. Šajā sakarā mums vairāk jāiegulda laboratorijā audzētas gaļas alternatīvās.

Tomēr neatkarīgi no tā, cik lielā mērā patēriņa paradumi varētu mainīties, ir ārkārtīgi svarīgi arī izbeigt gaļas ražošanas ārpakalpojumus trešām valstīm, piemēram, Brazīlijai, lai aizsargātu tādas būtiskas ekosistēmas kā Amazone.

Ir daudz transatlantiskās sadarbības veidu, taču ir jāstiprina iespējas jauniešiem, kā arī vidusskolēniem un augstskolu studentiem. Tāpēc ES būtu jāizstrādā mobilitātes programma, kas ļautu amerikāņu studentiem uzzināt par dažādu ES dalībvalstu kultūru, tautu kultūras daudzveidību un institucionālo sistēmu.

Lai uzlabotu un stiprinātu saiknes starp ES un ASV, būtu jāizveido izglītības apmaiņas iespēju sistēma. Tas dotu iespēju jauniešiem gan no ASV, gan no ES pieredzēt citu dzīvesveidu, izmantojot darba vai stažēšanās praksi, studiju programmas ārvalstīs vai citus kultūras apmaiņas pasākumus.

Lai iepazītos ar apņēmīgiem jauniešiem Eiropā un kopīgi strādātu labākas nākotnes labā, tiks nodrošināts, ka transatlantiskā sadarbība arī turpmāk būs ilgtspējīga. Tāpēc programmai vajadzētu būt pieejamai vidusskolu un koledžu studentiem no Ziemeļamerikas. Tas varētu ietvert, piemēram, programmu, kurā dalībnieki dzīvo kopā ar viesģimeni dalībvalstī.

Studijas ASV izmaksā dārgi, un ne visi spēj atļauties šo pieredzi. Lai uzlabotu pieejamību, daļu no pašreizējā Erasmus finansējuma varētu pārplānot, lai atbalstītu Eiropas studentus, kas piedalās apmaiņā ASV.