Eiropas iestādēm būtu jāsagatavo likums, kas nosaka, ka valsts skolu restorāniem, slimnīcām un uzņēmumiem vienmēr ir jābūt veģetārām iespējām savā ēdienkartē.

Digitālās veselības aprūpes centrā jābūt pacientu vajadzībām. Lai gan tik daudz tiek digitalizēta veselības aprūpes jomā, digitālā piekļuve atpaliek. Pandēmija ir kaapultējusi digitālo veselības aprūpi sabiedrībā, tomēr gados jauniem pacientiem ar hroniskām slimībām digitalizācija ir jāīsteno, lai atvieglotu un uzlabotu piekļuvi aprūpei.

Veselības aprūpes nākotnei Eiropā būtu jāietver video konsultācijas ar labākajiem ārstiem pāri valstu robežām, digitālā veselības karte un ES mēroga elektroniskās receptes, lai uzlabotu ceļošanu un dzīves kvalitāti. 

Mums ir vajadzīgs Eiropas slimību reģistrs, lai zinātu, kur slimības parādās, kas tiek skarts un kāda ārstēšana ir visefektīvākā. Daudzi pacienti nezina dažu slimību izdzīvošanas rādītājus vai arī noteiktu ārstēšanu rada risku, kas varētu apdraudēt viņu veselību citā veidā.

Tādējādi jaunieši var justies pārliecināti strādāt un ceļot pāri robežām, zinot, ka viņu veselības aprūpe joprojām ir pieejama.

Ir arī būtiski, lai digitālā aprūpe neaizstātu aprūpi klātienē un neatstātu novārtā personas, kurām nepieciešama fiziska tikšanās.

Ikvienam iedzīvotājam būtu jāgarantē veselības aprūpes minimums neatkarīgi no ienākumiem vai ES pases. Mums ir jāgarantē:

• taisnīga un standartizēta narkotiku cenu noteikšana visā Eiropā
• vienlīdzīga piekļuve inovatīvai ārstēšanai un dzīvību glābjošām zālēm
• līdzīgi gaidīšanas laiki darbībām un procedūrām
• vienlīdzīga un taisnīga Covid-19 turpmākā aprūpe ikvienam, kas saslimis ar slimību

Covid-19 pandēmijas laikā mūsu veselības aprūpes sistēmām tas ir bijis satricinājums. Vai tas nebūtu lielisks noturības avots, ja ES dalībvalstis tiktu pakļautas noteiktam veselības aprūpes standartam un palīdzētu to finansēt visā reģionā turpmāku vīrusa uzliesmojumu gadījumā? ES ir vajadzīga vispārēja veselības aprūpes sistēma ar kopīgu budžetu, kurā piedalās visas dalībvalstis. Šim budžetam būtu jānodrošina vienlīdzīgas algas veselības aprūpes darbiniekiem un vienāds aprūpes līmenis visiem Eiropas iedzīvotājiem.

Legalizēt atbalstītas pašnāvības visā ES.

Ievērojams skaits zinātnisko un sociālo pētījumu uzsver dzimumizglītības nozīmi vidusskolā. Gados jauniem pusaudžiem ir vajadzīga praktiska un faktiska informācija.

Dažās kopienās jautājumi, kas saistīti ar seksualitāti, ir tabu, un cilvēki tos neapspriež mājās, skolās un centros. Tā rezultātā pusaudžiem draud seksuāli transmisīvas infekcijas, garīgas slimības un hroniskas veselības problēmas, kā arī LGBTQ diskriminācija un iebiedēšana skolā.

Viena no problēmām ir skolotāju trūkums, kuriem ir vajadzīgās zināšanas un apmācība, lai izplatītu atbilstīgu un pareizu informāciju par seksuālo un reproduktīvo veselību. Papildu šķēršļi ietver kultūras un reliģisko līderu opozīciju, kā arī vispārējās seksuālās un reproduktīvās veselības izglītības trūkumu gan vietējā, gan ES līmenī.

Apvienosim skolotājus un nodrošināsim viņiem vajadzīgo informāciju, ko atbalstīs zinātnieki un veselības speciālisti.

Mums būtu jālegalizē marihuāna visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tas apturēs organizēto noziedzību un mafijas un palielinās ieņēmumus, kā arī darbvietas.

Turklāt alkohola un tabakas uzņēmumi būtu jāsauc pie atbildības. Lai gan alkohols un tabaka ir daudz bīstamāki nekā marihuāna, tie ir likumīgi jau daudzus gadus. Uzņēmumiem vajadzētu būt pienākumam iemaksāt atpakaļ veselības aprūpes sistēmā, lai kompensētu slimības, kurās tie veic iemaksas.

Visi ir atšķirīgi, un mums būtu jāļauj uzplaukt šāda veida daudzveidībai. Finansējums standartizētam sportam skolās būtu jānovirza, lai finansētu sporta klubus, kur ikviens var praktizēt savu izvēlēto sportu. Attiecībā uz pieaugušajiem finansējums varētu tikt novirzīts treneru un amatieru līgu subsidēšanai.

Jo īpaši visnelabvēlīgākā situācijā esošās cīņas, jo īpaši ziemā: Liela daļa mājokļu, jo īpaši tajās dalībvalstīs, kas atrodas Dienvideiropā, nav gatavi izturēt aukstāko klimatu, un daudziem cilvēkiem trūkst finanšu resursu, lai pienācīgi apsildītu savus mājokļus, un nesaņem nekādu finansiālu atbalstu no valdības. Lai visi iedzīvotāji varētu dzīvot veselīgu dzīvi un lai atbalstītu iedzīvotāju labklājību, ir svarīgi, lai Eiropas Savienība, kā arī valstu un reģionālās valdības ņemtu vērā problēmas, kas parādās jo īpaši ziemā, un palīdzētu tām personām, kuras tās skar.

Liberālāka narkotiku apkarošanas politika var palīdzēt atrisināt ar narkotikām saistītās problēmas. Ja vielas ir atļautas, iedzīvotājiem ir lielāka iespēja tās lietot atbildīgi. Turklāt, tā kā vielas tiktu pārdotas legālos veikalos, nevis izmantojot nelegālus pazemes tīklus, būtu vieglāk ierobežot nepilngadīgo piekļuvi narkotikām. 

• Ēdiena gatavošanas procesā jaunieši var uzzināt par veselīga dzīvesveida pieņemšanu — tas varētu būt efektīvs veids, kā cīnīties pret “aptaukošanās pandēmiju”.
• Jaunieši var uzzināt vairāk par dažādām virtuvēm visā Eiropā
• Vecāka gadagājuma cilvēki var pasniegt šos kursus, lai saglabātu tradicionālās receptes un mantojumu.
• Tas veicinātu paaudžu dialogu un risinātu jautājumu par vientulību vecumdienās.

Mums ir vajadzīga plašāka izglītība par cilvēktiesībām medicīnā: pārāk daudz veselības aprūpes speciālistu atsakās rūpēties par LGBT+ pacientiem un pārkāpj sieviešu tiesības pēcdzemdību periodā ar tādām ļaunprātīgām darbībām kā “vīra glezna”, kas ir medicīniski nevajadzīgs papildu šuviņš pēc dzemdībām. Turklāt ievērojams skaits veselības aprūpes speciālistu joprojām liedz tiesības uz abortu vai kontracepcijas līdzekļiem. 

Reglamentēt un vienādot nāvējošu, bet ārstējamu vēža veidu profilaksi un piekļuvi ārstēšanai, jo dažās valstīs izdzīvotības rādītāji ir ievērojami zemāki nekā citās valstīs visā ES. Tā kā ir pieejams atvērts medicīnisko risinājumu tirgus, mēs varam pārvarēt šīs nāvējošās slimības.

Veicināt alternatīvu medicīnu, piemēram, akupunktūru un homeopātiju.

Mums būtu arvien vairāk jāuztraucas par klimata pārmaiņu ietekmi uz mūsu struktūrām. Klimata krīze ir izraisījusi katastrofālus plūdus, karstuma viļņus un sausumu visā Eiropā, kā arī paplašinājusi ziedputekšņu sezonu. Pierādījumi liecina, ka šie klimata apdraudējumi izraisa slimību simptomu pasliktināšanos, mobilitātes problēmas un lielāku zāļu uzņemšanu.

Dzīves kvalitāte ir būtiska diskusija par veselību, un tai ir jābūt daļai no ES līmeņa diskusijām par klimatu.

Trūkst izpratnes par problēmām, ar kurām jaunieši saskaras, dzīvojot ar slimībām vai hroniskām slimībām skolās, darbavietās un sabiedrībā. Tas rada sociālo atstumtību; tomēr ir rasts risinājums. Jaunieši nevar piedalīties tajās pašās ES oficiālās darbībās un iniciatīvās, zaļajās zonās, transportā, skolās un nozīmīgos pasākumos.

Mēs vēlamies redzēt, ka ES tiesību aktiem piemēro pieeju “veselība visās politikas jomās”, lai uzlabotu dzīves kvalitāti jauniešiem ar hroniskām slimībām, vienlaikus turpinot risināt vides politikas, ekonomikas, kultūras u. c. jautājumus.