Covid-19 pandēmija uz visu laiku ir mainījusi darba paradigmu. Lai gan daudzi cilvēki vairākas stundas zaudē ceļā starp mājām un biroju, vienmēr dzīvojot vietās, kas atrodas netālu no mājām, telesakari ir ļāvuši cilvēkiem iepazīt pasauli, strādājot ar klēpjdatoru ar piekļuvi internetam. Digitālie nomadi rada milzīgas problēmas vietējām uzņēmējkopienām, jo tā ir brīva no pienākumiem un elastīgāka dzīves vietas atrašanā, piemēram, lielāks spiediens uz dabas resursiem un pakalpojumiem, mājokļu cenu pieaugums augstāku algu dēļ un līdz ar to pieaugošā sociālā plaisa. Lai sabiedrības dzīvi padarītu taisnīgāku un izvairītos no nodokļu ļaunprātīgas izmantošanas, šis priekšlikums tika izstrādāts: 1. punkts Fiskālās dzīvesvietas definīcija Noteikt skaidrus kritērijus digitālo nomadu nodokļu rezidences noteikšanai, ņemot vērā tādus faktorus kā uzturēšanās ilgums valstī, ģimenes saites un pastāvīgā dzīvesvieta. 2 — Par tiesīgiem maksāt nodokļus uzskatīt visus tos, kas uzturas 32 dienas pēc kārtas vai ilgāk. 2. punkts Nodokļu noteikumi digitālajiem rādītājiem Visi iedzīvotāji, kurus uzskata par digitāliem nomadiem un kuri atbilst 1. panta kritērijiem, var izvēlēties vienu no diviem režīmiem: a) nodokļu nomaksa dzīvesvietas valstī tāpat kā attiecīgās valsts pilsoņi b) maksājumu lietotāju režīms. Saskaņā ar šo režīmu pilsonim tiek iekasēta maksa par sabiedrisko pakalpojumu, ko viņš izmanto. 3. punkts Sadarbība starp valstīm Veicināt starptautisko sadarbību, lai apmainītos ar informāciju par nodokļu uzlikšanu digitālajiem nomadiem. 4. punkts Informētība un izglītība Īstenot izpratnes veicināšanas kampaņas, kuru mērķis ir informēt digitālos nomadus par viņu nodokļu saistībām dzīvesvietas valstī un palīdzēt viņiem izprast nodokļu noteikumus un procesus. Attiecībā uz 5. pantu Izpilde un sodi Stiprināt digitālo nomadu nodokļu saistību izpildi, izmantojot revīzijas, valstis un sadarbību ar uzņēmumiem. Noteikt sodus Eiropas līmenī tiem, kas nepilda savas nodokļu saistības.

Izdevīguma karogi veicina tādas nelikumīgas darbības okeānā kā NNN zveja, cilvēku tirdzniecība, pirātisms un zemi nodokļu maksājumi. Pašreizējie reģistrācijas procesi un vēstures uzskaites trūkums uz izdevīguma karogiem nav efektīvi. Tādēļ būtu jāizstrādā un jāīsteno direktīva, kas paredz, ka visiem Eiropas kuģiem jābūt reģistrētiem centralizētā datubāzē, lai saglabātu visu karoga valstu reģistru izsekošanas vēsturi. Tomēr šai datubāzei nebūtu iespējas atstāt tukšu gada lauku (līdzīgi noteikumiem, ko piemēro lidmašīnu reģistrācijai).

Aborts ir viens no lielākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Eiropā un vēsturē. Aborts ir pretrunā ES Pamattiesību hartas 2. pantam. Ikviena nedzimusi un dzimusi persona ir pelnījusi tiesību uz dzīvību aizsardzību. Mums ir jāizbeidz aborts, lai ievērotu cilvēktiesības un 2. pantu. Amerikas Savienotajām Valstīm bija milzīga uzvara, kad Roe V Wade tika atcelts. Eiropa rādīs tādu pašu ceļu un dos iespēju paust viedokli bez balss. Mēs, jaunieši, mēs nekad nepārsniegsim cīņu, kamēr neviens vēl nedzimušais neizmantos tiesības uz dzīvību. Mēs esam dzīvību atbalstošā paaudze!

Mums Eiropā ir demogrāfiskas problēmas, un mēs meklējam vairāk labotāju — gan balto apkakleņus, piemēram, ārstus, IT inženierus vai skolotājus, gan arī tādus zilos apkakmeņus kā santehniķi, būvstrādnieki vai elektriķi. Tajā pašā laikā cilvēki ārpus Eiropas, lai mainītu savu dzīvi un izveidotu jaunu nodaļu Eiropā sociālekonomisko problēmu dēļ. Izveidosim programmu, kurā cilvēki var parakstīties, lai dotos uz Eiropu, apgūtu vietējo valodu un profesiju, kas vajadzīga konkrētā reģionā. Pateiksim, ka palestīniešu sieviete no Libānas nometnes meklē labāku nākotni, un viņa ir gatava pārcelties uz Zviedriju, apgūt zviedru valodu un iegūt izglītību, lai kļūtu par medmāsu. ES dalībvalstij varētu būt kontrolēts šādu kandidātu saraksts un ļaut šādiem kandidātiem iebraukt valstī kontrolētos apstākļos, lai apgūtu valodu, apgūtu konkrēto vajadzīgo profesiju un aizpildītu nepilnības valstī. Tā var novērst nekontrolētas migrācijas viļņus cilvēkiem, kuri meklē labāku nākotni, jo tagad viņiem varētu būt likumīga iespēja to darīt humānā veidā. Mums jau ir tā dēvētā “ES zilā kartīte”, ko varētu paplašināt!

Ieguldīt sportā, radīt veidus, kā nodrošināt, lai cilvēki ar invaliditāti netiktu atstumti. Izveidot stipendijas izciliem sportistiem, kas ir uzņemti universitātē, pārliecināties, ka tu vari strādāt divkāršā karjerā (sports un studijas), un dot viņiem iespēju to darīt (palīdz sportisti un reģistrēšanās tiešsaistē). Nodrošināt, ka sports nešķiet tāds, kas prasa laiku, bet kas ir noderīgs cilvēku labklājībai

Ja runājam par drošu migrācijas ceļu izveidi, mēs galvenokārt koncentrējamies uz ekonomisko migrāciju un iespējām efektīvi uzņemt migrantus darba tirgū, izmantojot tādus mērījumus kā Eiropas zilā karte. Tomēr mums jāpatur prātā, ka daudzi cilvēki dodas prom individuālu vai kolektīvu drošības apsvērumu dēļ. Mēs varētu ieviest patvēruma procedūru, kurā tiktu pārbaudītas konflikta reģionu iedzīvotāju tiesības un vajadzības, pirms viņi sāk bēgt. Ja viņu patvēruma pieteikums tiek apmierināts vai viņi ir aizsargāti subsidiāri, Eiropas Savienība varētu organizēt sistemātiskus un drošus pārsūtīšanas pakalpojumus tiem, kam tā ir vajadzīga. Pretrunīgas situācijas pie ES robežām tiktu novērstas, nepārkāpjot cilvēktiesības vai nu tieši uzstādot nometnes, vai netieši uzticot Lībijas krasta apsardzei Vidusjūras reģionā piespiedu atvilkšanu.

Vairāk zināšanu par dzimumidentitāti ir svarīgāk nekā jebkad agrāk, tāpēc tā būtu jāiekļauj izglītības sistēmā.

Spānija ir pirmā ES valsts, kas ļauj tiem, kuriem ir īpaši sāpīgi periodi, izmantot apmaksātu “miera atvaļinājumu” no darba; mums šis likumprojekts būtu jāattiecina uz visām Eiropas valstīm.

Ir ļoti svarīgi veicināt, ieguldīt un rīkoties attiecībā uz jauniem starptautiskiem, bijušajiem patvēruma meklētājiem un cilvēkiem ar migrācijas vēsturi, kuri Eiropā dzīvo ar hroniskām slimībām. Lai to panāktu, mums būtu jāīsteno politika, kas atbalsta veselības aprūpi un sociālo nodrošinājumu jauniešiem ar migrācijas vēsturi un starptautisku izcelsmi, kuri Eiropā dzīvo ar hroniskām slimībām.

Apspriežot cilvēktiesības, uzmanība bieži vien ir vērsta uz to, lai baudītu augstu dzīves kvalitāti, labu veselību un bagātīgus resursus. Tomēr ir ļoti svarīgi atzīt, ka šajās sarunās bieži vien netiek ņemtas vērā LGBTQ+ tiesības. Diemžēl dažas Eiropas valstis joprojām saskaras ar plaši izplatītu naidīgumu un diskrimināciju pret gejiem, lesbietēm un citām LGBTQ+ personām. Ir ļoti svarīgi izbeigt šo situāciju. LGBTQ+ tiesības tika noteiktas tā, lai tās būtu vispārēji piemērojamas visās Eiropas Savienības valstīs, nevis tikai dažās. LGBTQ+ cilvēki, ceļojot uz jebkuru valsti brīvā laika pavadīšanas nolūkā, viņiem ir vajadzīga drošības sajūta. Mēs meklējam atbalstu un atzīšanu, un mums ir ilgs laiks, lai atgrieztos miermīlīgā dzīvē. Turklāt ES būtu arī jādara vairāk, lai uzskatāmi parādītu savu atbalstu LGBTQ+ kopienai. Ir svarīgi likt mums justies redzamiem un drošiem, un nevēlamies, kā mēs esam atstumti. Piemēram, tagad tas ir jūnijs, praida mēnesis, Eiropas Parlaments varētu veikt vairāk pasākumu, diskusiju vai debašu par LGBTQ+ un izplatīt izpratni pat ārpus mūsu kopienas.

ES dzimumu līdztiesības stratēģija 2020.–2025. gadam Stratēģijas ierosinājums, ka ir vajadzīgas 50:50 kvotas, lai cīnītos pret dzimumu nevienlīdzību, jo vadošajiem amatiem jāatspoguļo iedzīvotāju demogrāfiskā situācija, ir tāds, kas, manuprāt, nopietni apdraud mūsu kā indivīdu lomu sabiedrībā. Tas liek šaubīties par to, kā Eiropas Parlaments uztver vīriešu nodomus. Kā es varu droši orientēties pasaulē kā sievietei, kad stratēģijās, ko izmanto dzimumu nevienlīdzības apkarošanai, pievēršas tikai mizogīnijas virszemes līmeņa rezultātiem un vēl vairāk veicina nevienlīdzību? Esmu cieši pārliecināts, ka ir jāmaina pieeja dzimumu nevienlīdzības apkarošanai. Tā vietā, lai mākslīgi radītu daudzveidību vadošos un vadošos amatos, ir jānovirza mūsu uzmanība tādas stratēģijas izstrādei, kurā dzimumu līdztiesība tiek īstenota individuāli, nevis likumdošanas ceļā. Iespēju vienlīdzība būtu jāvērtē augstāk nekā rezultātu vienlīdzība, un galu galā vadošo un vadošo amatu deleģēšanas pamatā vajadzētu būt nopelniem, nevis dzimumam.

“IAM” ļauj uzsākt projektus saistībā ar dažādajiem tematiem, ko tie pārstāv. Tie ļauj iestādēm un iedzīvotājiem labāk saprast, kas tiek risināts un kādā nolūkā, piemēram, tiek pieņemts likums.

Sākt izglītojošu programmu bērniem par viņu tiesībām. Programmu varētu īstenot skolās, kā arī tiešsaistes platformās un sociālajos medijos, lai panāktu plašāku tvērumu.

Tā kā 2024. gada vēlēšanas tuvojas Eiropas Parlamentam, debates par tiesībām balsot, demokrātiju un politiku kļūst vēl intensīvākas un intensīvākas mūsdienu jauniešu vidū, kas ir ievērojama iedzīvotāju daļa, kura apzinās problēmas, ar kurām viņi saskaras, un aktīvi darbojas sabiedrībā, kurai bieži vien trūkst veselā saprāta, kopdzīves u. c. Tāpēc mēs uzskatām, ka tiesības balsot būtu jāsamazina līdz 16 gadiem, sekojot dažu valstu piemēram, kuras tās jau īsteno. Iemesls, kāpēc šīs izmaiņas būtu izdevīgas Eiropas sabiedrībai, būtu tas, ka vēlēšanās būtu labāks priekšstats par iedzīvotāju interesēm, paturot prātā, ka jaunieši ir lielākie un visvairāk ietekmētie politiskie lēmumi, neņemot vērā viņu intereses vai ieguvumus. Visbeidzot, vēl viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc balsošana 16 gadu vecumā būtu uzlabojums Eiropai kā sabiedrībai un svarīgs solis uz priekšu Eiropas demokrātijā, ir tas, ka, piedaloties vēlēšanās, lai gan to vēlmes un idejas var ņemt vērā, politiskā līdzdalība kā papildu pilsonis ļautu viņiem saprast, ko nozīmē piederība Eiropai, vēlēšanu nozīme un demokrātijas nozīme tādā valstī kā Eiropa.

Pasaule ir piedzīvojusi daudzus karus, tostarp postošo pirmo un otro pasaules karu Eiropā. Šos karus izraisīja briesmīga cilvēktiesību neievērošana un tiesiskuma un Eiropas demokrātijas neievērošana. Neraugoties uz tiesību aktiem un deklarācijām, kas ieviestas kopš tā laika, mēs joprojām redzam, ka notiek debates par jautājumiem, kas būtu jāuzskata par atrisinātiem, piemēram, par līdztiesību, cilvēktiesībām, dzimumu līdztiesību, rasismu, imigrāciju u. c. Lai veidotu labāku Eiropu, mums ir vajadzīga atvērtāka kultūra, kas vēlas uzņemt cilvēkus bez aizspriedumiem. Ir būtiski, lai mēs strādātu pie tādas sabiedrības izveides, kurā cilvēki ar visu izcelsmi var dzīvot un uzplaukt, nebaidoties no diskriminācijas vai naida. Tam ir vajadzīgi pastāvīgi centieni, lai veicinātu atvērtību, cieņu pret daudzveidību un apņemšanos ievērot cilvēktiesības visiem. Veidojot atvērtu kultūru, mēs varam radīt labāku Eiropu, kas ir iekļaujošāka un uzņems visus neatkarīgi no viņu izcelsmes vai identitātes. Mums ir iespēja mācīties no pagātnes kļūdām un kopā veidot gaišāku nākotni.

ES būtu jāstrādā pie vienota satvara digitālo tiesību kā cilvēktiesību atzīšanai un faktiskai veicināšanai; tam būtu jāietver vienlīdzīga piekļuve internetam visos Eiropas reģionos un visiem Eiropas iedzīvotājiem, lai novērstu digitālo plaisu.

ES vajadzētu piespiest sociālo plašsaziņas līdzekļu platformas nodrošināt, ka katrs sociālo mediju konts ir reāls cilvēks. Ja mēs uzskatām, ka tādas platformas kā “Facebook” vai “Instagram” ir daļa no publiskās telpas, nevienam nevajadzētu atļaut savu identitāti!

Turklāt, ja persona pārkāpj tiesību aktus, izmantojot kādu no šīm platformām, tikai piespiežot lietotājus atklāt savu identitāti, iestādes varēs cīnīties pret noziegumiem, tādējādi padarot sociālos plašsaziņas līdzekļus par drošāku telpu.

ES iestādēm nevajadzētu attiekties uz savu dalībvalstu tiesu sistēmu organizāciju. Tam, kā dalībvalstis izvēlas iekšēji pārvaldīt tiesiskumu, vajadzētu būt valsts politikas jautājumam.

ES un tās dalībvalstīm būtu jāierobežo apspriešanās tiešsaistē, jo ne visi ir vienlīdzīgi pārstāvēti, jo tikai tie, kuriem ir elektroniskās iekārtas, var piedalīties un dalīties viedokļos.

Lai gan Eiropas zaļais kurss ir solis uz priekšu cīņā pret klimata pārmaiņām, ES būtu jāieņem izlēmīgāka nostāja, lai to padarītu efektīvu. Viens no tiem ir Valsts atbalsta pamatnostādņu pārskatīšana, kurā saņēmējiem noteikts pienākums ievērot “zaļo nosacījumu” principus.

Satura uzraudzība sociālajos medijos ir kļuvusi par svarīgu elementu, lai garantētu iedzīvotāju drošību tiešsaistē. Covid-19 pandēmijas laikā satura uzraudzības tehnoloģijas tika izmantotas, lai automātiski identificētu ierakstus, kuros apspriests vīruss vai vakcīnas, mudinot lasītājus apmeklēt oficiālu avotu, lai uzzinātu vairāk par šo tematu.

Pamatojoties uz šo pieredzi, tehnoloģijas, kas automātiski identificē sociālo mediju ierakstu tematus, varētu izmantot, lai identificētu pret minoritātēm vērstu naida runu.

Ir cilvēki, kas tīši vai netīši rada naida runu. Lai gan ir daudz cilvēku, kas cīnās pret naida runu un meklē taisnīgumu, mums joprojām ir vajadzīga globāla tiešsaistes platforma, lai palīdzētu. Vienā šīs platformas daļā iedzīvotāji ziņos par visiem naida runas veidiem kopumā; pēc tam informāciju pārbaudīs centrālās grupas loceklis, un rīcība būtu jāveic, veicot oficiālu izmeklēšanu vietējā vai ES tiesā. Tas varētu darboties kā veids, kā likumpārkāpējiem nosūtīt brīdinājumu.

Ievērojams skaits zinātnisko un sociālo pētījumu uzsver dzimumizglītības nozīmi vidusskolā. Gados jauniem pusaudžiem ir vajadzīga praktiska un faktiska informācija.

Dažās kopienās jautājumi, kas saistīti ar seksualitāti, ir tabu, un cilvēki tos neapspriež mājās, skolās un centros. Tā rezultātā pusaudžiem draud seksuāli transmisīvas infekcijas, garīgas slimības un hroniskas veselības problēmas, kā arī LGBTQ diskriminācija un iebiedēšana skolā.

Viena no problēmām ir skolotāju trūkums, kuriem ir vajadzīgās zināšanas un apmācība, lai izplatītu atbilstīgu un pareizu informāciju par seksuālo un reproduktīvo veselību. Papildu šķēršļi ietver kultūras un reliģisko līderu opozīciju, kā arī vispārējās seksuālās un reproduktīvās veselības izglītības trūkumu gan vietējā, gan ES līmenī.

Apvienosim skolotājus un nodrošināsim viņiem vajadzīgo informāciju, ko atbalstīs zinātnieki un veselības speciālisti.

Legalizēt atbalstītas pašnāvības visā ES.

Eiropadome būtu jāreformē, lai tā kļūtu par labāku Eiropas iestādi un veicinātu Eiropas Savienības labāku darbību.

Veidi, kā to izdarīt, varētu būt šādi:

• Eiropadome būtu jāapvieno ar Eiropas Savienības Padomi vienā padomē, kas likumdošanas kompetences jomā ir pielīdzināma Parlamentam. Tas ietver iniciatīvas tiesības ierosināt jaunus tiesību aktus.
• Tās sastāvā vajadzētu būt valstu valdību pārstāvjiem.
• Tai būtu jādarbojas ar kvalificētu balsu vairākumu visās politikas jomās, tostarp kopējā ārpolitikā un drošības politikā (KĀDP), kas nozīmē, ka 55 % dalībvalstu ir jābalso “par”, šīm dalībvalstīm pēc tam būtu jāpārstāv 55 % Eiropas iedzīvotāju.
• Bloķējošais mazākums (vismaz četras dalībvalstis, kas pārstāv vairāk nekā 35 % ES iedzīvotāju) būtu jāatceļ, vienlaikus saglabājot Joanninas kompromisu.
• Eiropadomei uz pieciem gadiem būtu jāizvēlas viens priekšsēdētājs, kurš vadīs sanāksmes un rūpēsies par valsts vadītāja simboliskajiem, ceremoniālajiem un diplomātiskajiem uzdevumiem.
• Tai būtu jāpalielina pārredzamība. Kopumā visām tās sanāksmēm, tostarp tām, kas nav saistītas ar tiesību aktiem, kā arī tās padoto struktūru (sagatavošanas struktūru un Pastāvīgo pārstāvju komitejas) sanāksmēm ir jābūt publiskām un straumētām tiešraidē.

ES būtu jāizveido obligāta transnacionāla programma, kurā varētu piedalīties visi jaunieši, kuri pēc 18 gadu vecuma sasniegšanas varētu piedalīties un kura varētu būt saistīta ar sociālo pakalpojumu shēmām un vietējās kopienas attīstības projektiem. Tā būtu patiesi transnacionāla programma tikai tad, ja tā ļautu iedzīvotājiem pārcelties uz citām valstīm, lai, piemēram, piedalītos darba nometnēs vai brīvprātīgajos pakalpojumos. Tādējādi jaunieši varētu savstarpēji satikties, veidot draudzību mūža garumā, kā arī palielināt izpratni par pilsonisko pienākumu, Eiropas identitāti un solidaritāti. Tādējādi programma varētu balstīties uz esošajām programmām, piemēram, “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpusu.

Būtu jāatvieglo tiešsaistes reģistrācijas un pieteikšanās procesi, izveidojot ES identitātes serveri. Tas nozīmē, ka visu dalībvalstu publiskajām iestādēm būs iespēja “pieteikties ES”.

Tā kā daudzi mākslinieki cīnās par izdzīvošanas pamatlīdzekļiem, ES būtu jānosaka minimālā alga tiem, kas strādā ar mākslu saistītās profesijās.

Māksla ir viena no Eiropas pamatvērtībām un mantojumiem, un tā mūs padara par eiropeisku. Patiesībā daudzi Eiropas simboli ir mākslas darbi. Tādēļ minimālā alga par visām ar mākslu saistītajām darbvietām bruģētu ceļu jaunam māksliniecisko darbu laikmetam un atzītu mākslu par vērtīgu ieguldījumu sabiedrībā.

Vajadzētu būt iespējai iegūt ES pilsonību pēc piecu gadu darba vai studiju ES. Pašlaik šādas garantijas nav. Personas, kas strādā vairākās dalībvalstīs, var aizkavēt piekļuvi ES pilsonībai nekā tās, kuras uzturas vienā valstī, un tas ir netaisnīgi.

Mums ir vajadzīga plašāka izglītība par cilvēktiesībām medicīnā: pārāk daudz veselības aprūpes speciālistu atsakās rūpēties par LGBT+ pacientiem un pārkāpj sieviešu tiesības pēcdzemdību periodā ar tādām ļaunprātīgām darbībām kā “vīra glezna”, kas ir medicīniski nevajadzīgs papildu šuviņš pēc dzemdībām. Turklāt ievērojams skaits veselības aprūpes speciālistu joprojām liedz tiesības uz abortu vai kontracepcijas līdzekļiem.