ES būtu jāizveido mūzikas un kultūras festivāls ar galveno tēmu — iekļautību un vidi migrantiem un minoritātēm, lai radītu ainu tiem, kuriem nav ainas, kā arī lai godinātu Eiropas kultūras mantojumu un demokrātiju, kā arī atbalstītu mūzikas nozari.

Mums ir vajadzīgi žurnālisti, kas ir apņēmušies ievērot kritisku domāšanu un informāciju, taču pasaulē, ko apdraud viltus ziņas un mākslīgais intelekts, tas ir grūti. Mans priekšlikums ir tāds, ka ES būtu jāiesaista šajā jautājumā, pieprasot skaidrus tiesību aktus un normas, lai ierobežotu un identificētu MI izmantošanu plašsaziņas līdzekļos.

Izprast, pieņemt un veicināt kultūras daudzveidību Eiropā. Tam būtu daudz priekšrocību, ja ar mūziku, mākslu, ēdienu, vaļaspriekiem uzzinātu par citām kultūrām.

Grieķijā un, iespējams, citās ES dalībvalstīs skolēniem, kas absolvējuši mākslas skolas (dramu, mūziku un skolas), pašlaik netiek piešķirti vidusskolas diplomi, un viņu izglītība nav regonizēta kā augstākā izglītība. Tas ir nepareizi un būtu jāmaina. Vēlāk tas var izraisīt ienākumu samazināšanos, aizbildinoties ar to, ka tas nav “juridiski kvalificēts darbs”. Vai mākslas skolas nebūtu jāatzīst par ieguldījumu valsts kultūras izglītībā un attieksme pret tām būtu līdzīga visās ES valstīs?

MI modelis, kas spēj apgriezties visās ES valodās, varētu veicināt izpratni un nodrošināt saziņu pāri robežām.

Klikšķēsma, maldinoši virsraksti un viltus ziņas ir mūsdienu sociālo plašsaziņas līdzekļu nevēlamie produkti un tūlītēja piekļuve informācijai, pateicoties internetam. Plašsaziņas līdzekļu stimuli žurnālistikai ir neviendabīgi, un plašsaziņas līdzekļu rīcības kodekss ir lauzts — tas viss ir saistīts ar nepieciešamību plašsaziņas līdzekļiem iekasēt reklāmas ieņēmumus ar klikšķiem maldinošos virsrakstos, lai viralizētu saturu, izmantojot sagrozītu saturu, un faktisko avotu pārbaužu un vākšanas samazinājumu, ko rada spiediens nodrošināt “skopu”. Lai no tā izvairītos, mums ir vajadzīgs mehānisms, kas ļauj iesūdzēt plašsaziņas līdzekļus, pamatojoties uz nelikumīgu praksi, kas iekļauta ziņojumos par konkrētiem informatīviem rakstiem vai raidījumiem. Tas būtu jādara saskaņā ar elastīgu, bet skaidru žurnālistu noteikumu kopumu. Par iezīmētajiem ziņu plašsaziņas līdzekļiem būtu jālemj īpašai plašsaziņas līdzekļu žūrijai, kurai būtu pietiekami daudz laika, lai novērtētu saturu, valodas lietojumu, avotus un tā ietekmi uz sabiedrību. Pēc novērtējuma tā noteiktā laika posmā un noteiktā vērtībā var radīt kaitējumu ziņu kanāla reputācijai. Šī nodeva mainīs tirdzniecības vietas vidējo reputācijas vērtējumu žūrijas noteiktajā laikposmā. Ziņu kanālu vidējam reputācijas vērtējumam ir jābūt redzamam to tīmekļa lapās un visās to radītajās ziņās, kā arī tas varētu kalpot kā parametrs sociālo plašsaziņas līdzekļu algoritmā, lai ierobežotu neuzticamu tīklu izplatīšanos sociālajos medijos. Tādējādi plašsaziņas līdzekļu uzņēmumiem būs stimuls aizsargāt savus reputācijas vērtējumus, kas praktizē labu žurnālistiku, un tas dos sabiedrībai vairāk kontroles un laika, lai novērtētu viltus ziņas, kas rada sabiedrības uzticības cenu par uzvedību, kura maldina un maldinoši informē sabiedrību pārredzamākā un atbildīgākā veidā.

Eiropas Savienībai būtu jāīsteno dotāciju un cita veida atbalsta programma universitātēm un citām pētniecības organizācijām, kas darbojas dalībvalstīs un kas koncentrējas uz mākslīgā intelekta izstrādi ilgtspējīgai attīstībai un globālai labklājībai.

Šodien publisko sociālo plašsaziņas līdzekļu diskurss galvenokārt notiek platformās, kuras kontrolē privātas uz peļņu orientētas korporācijas, piemēram, Facebook mātesuzņēmums Meta, Twitter vai ByteDance. Kad publiskās iestādes sazinās, izmantojot šos kanālus, tās šos nedemokrātiskos dalībniekus iesaista digitālās komunikācijas tiesībās. Tajā pašā laikā tā liek iedzīvotājiem patērēt reklāmu, lai iegūtu publisku informāciju. Treškārt, tas padara Eiropas sakaru kanālus atkarīgus no ASV un Ķīnas uzņēmumiem. Tāpēc publiskajām struktūrām būtu jāpalīdz izveidot ilgtspējīgus Eiropas komunikācijas kanālus, izmantojot atvērtus protokolus (Matrix, Activiy Pub) un savu digitālo infrastruktūru (Fedodoloģiskās daudzveidības nozīmē).

Ikreiz, kad kāds ieiet ziņu vietnē, ir jābrīdina, ka, izlasot tīmekļa vietnē, rūpes par to, ko jūs ticat. Tam būtu jāattiecas uz visām ziņu vietnēm, kurās nav skaidri norādīti visi informācijas avoti. Ja ziņu vietnē nebūs pieejami visi to avoti, to automātiski uzskatīs par “neticamu”.  Tādējādi ziņu vietnes mudinās dalīties ar visiem saviem informācijas avotiem, tādējādi apkarojot dezinformāciju.

Vārda brīvība ir ļoti svarīga, taču ziņu vietnēm, lapām, konglomerātiem (ar vairāk nekā tūkstošiem un miljoniem sekotāju) ir jābūt atbildīgākiem, lai ievērotu noteikumus un neizplatītu maldinošu informāciju.

ES būtu jāstrādā pie vienota satvara digitālo tiesību kā cilvēktiesību atzīšanai un faktiskai veicināšanai; tam būtu jāietver vienlīdzīga piekļuve internetam visos Eiropas reģionos un visiem Eiropas iedzīvotājiem, lai novērstu digitālo plaisu.

Tā kā Apvienotā Karaliste ir ārpus ES, ir pienācis laiks ierosināt jaunu kopīgu valodu — iespējams, franču, vācu vai itāļu valodu. Šai valodai būtu jāveido pamats visām ekonomiskajām un sociālajām darbībām ES, un tā būtu jāmāca visās dalībvalstīs.

Būtu arī jāuzskata, kaesperanto kļūst par Eiropas valodu. Ir viegli mācīties, un tā racionāls plānojums ļauj izglītojamajam viegli sarunāties tikai dažu mēnešu laikā. Tā ir arī neitrāla valoda, kas nepieder nevienai valstij vai tautai. Tas padarīs valodu pieejamāku lielākam skaitam cilvēku.

Saskaņā ar Grin ziņojumu tiek lēsts, ka ES ik gadu tiek zaudēti EUR 25 miljardi, jo tūristi dod priekšroku ceļošanai uz angliski runājošām valstīm, piemēram, Apvienoto Karalisti un Amerikas Savienotajām Valstīm.

 

Viens no lielākajiem viltus ziņu izplatīšanās draudiem ir tas, ka tās manipulē ar sabiedrisko domu un kropļo realitāti. Piemēram, sociālo mediju tēmturi vai birkas, kuru pamatā ir neuzticama vai nepatiesa informācija, bieži vien maldina cilvēkus, jo tie ietekmē viņu domāšanas veidu. Viltus ziņas un birkas ir pārmērīgi izmantotas kā instruments politiskos konfliktos, tostarp teritoriju okupācijā. Konkrētāk, tēmturi #CrimeaIsRussia, ko izmanto kā Krievijas dezinformācijas kampaņas instrumentu, var uzskatīt par hibrīdkara līdzekli. Problēma ir tāda, ka, ja iepriekš minētais marķējums daudzus gadus paliek tiešsaistē, nākamās paaudzes, kas uzklikšķinās uz tā, var radīt nepatiesu realitātes apziņu par politisko situāciju Krimas reģionā.

Kā nākamo soli ES ir jāstrādā pie tā, lai ierobežotu viltotus un maldinošus sociālo mediju marķējumus un tēmturus. Eiropai ir jāatrod piemēroti instrumenti šajā virzienā, lai aizsargātu savas vērtības, tiesiskumu un cilvēktiesības. 

 

Bērni tiešsaistē saskaras ar daudzām briesmām, tostarp ļaunprātīgu izmantošanu tiešsaistē un sensitīvu datu, piemēram, seksuālu attēlu, noplūdi. Lai aizsargātu bērnus, to lietotāju vecums, kuri izveido profilus sociālo mediju platformās, būtu jāpārbauda, izmantojot valdības izdotu personu apliecinošu dokumentu.

Mums būtu jānodrošina bezmaksas Interrail caurlaides katram jaunam eiropietim pēc 18 gadu vecuma. Tas dotu viņiem iespēju pašiem iepazīt Eiropu un ceļošanu Eiropā. Tas paplašinātu iespēju nelabvēlīgā situācijā esošiem jauniešiem, kuri nevar atļauties ceļot uz ārzemēm.

Eiropas pilsoņiem vajadzētu būt labākai izpratnei par to, kā ES darbojas un kādi ir ieguvumi no ES pilsoņa statusa.

Cilvēki no visas ES, jo īpaši piepilsētās, būtu jāaudzē kā eiropiešiem. Lai gan ir brīnišķīgi piederēt noteiktai kultūrai, identitātei vai tautībai, mums jāatceras arī tas, kas mūs vieno. 

Eiropas iedzīvotājiem jau no agras bērnības būtu jāmācās par demokrātiju un Eiropas vērtībām, un būtu jāatgādina cilvēkiem par viņutiesībām un pienākumu balsot. Piemēram, skolēni un studenti būtu jāmāca par tiesiskumu, kas ir viens no galvenajiem mūsu demokrātijas pīlāriem. Ir nepieciešams piemērot arī dažādus izglītības veidus un formātus atkarībā no vecuma grupas.

Skolēni būtu jāmāca arī par Eiropas vēsturi un dažādām ES kultūrām, jo īpaši par to cilvēku kultūrām, kuri ģeogrāfiski atrodas tālāk no tām. Tas padarīs ES stiprāku un pašpaļāvīgāku un nodrošinās, ka studenti labāk apzinās ES nozīmi savā dzīvē un iespējas, ko tā piedāvā. 

Turklāt būtujāorganizē jauniešiem iespēja apmeklēt ES iestādes, piemēram, Eiropas Parlamentu, lai viņi varētu gūt tiešu priekšstatu par to, kā darbojas ES. Tas sniedz papildu labumu, apvienojot jauniešus. Mums būtu arī jāinformē cilvēki par ieguvumiem, ko ES sniedz, lai cīnītos pret manipulācijām ar citām varām.

Satura uzraudzība sociālajos medijos ir kļuvusi par svarīgu elementu, lai garantētu iedzīvotāju drošību tiešsaistē. Covid-19 pandēmijas laikā satura uzraudzības tehnoloģijas tika izmantotas, lai automātiski identificētu ierakstus, kuros apspriests vīruss vai vakcīnas, mudinot lasītājus apmeklēt oficiālu avotu, lai uzzinātu vairāk par šo tematu.

Pamatojoties uz šo pieredzi, tehnoloģijas, kas automātiski identificē sociālo mediju ierakstu tematus, varētu izmantot, lai identificētu pret minoritātēm vērstu naida runu.

Eiropas Parlaments nodrošina Eiropas Savienības demokrātisko pamatu, un tāpēc tas ir svarīga iestāde. Tomēr tā būtu jāreformē, lai pilnībā izmantotu tās potenciālu.

Veidi, kā to izdarīt, varētu būt šādi:

• Parlamentam būtu jāpiedāvā dalībvalstīm iespēja nacionālo minoritāšu interesēs izmantot viena deputāta vēlēšanu apgabalus, neatļaujot (de facto) pirmās pagātnes sistēmu ļoti mazu vēlēšanu apgabalu gadījumā.
• Tai vajadzētu būt iniciatīvas tiesībām ierosināt jaunus tiesību aktus. Priekšlikumus vajadzētu ierosināt vai nu politiskajai grupai, komitejai vai EP deputātu grupai, kas pārstāv vismaz 5 % Parlamenta deputātu.
• Tai arī turpmāk vajadzētu būt pastāvīgajām un pagaidu komitejām, galveno uzmanību pievēršot konkrētām politikas jomām. Komiteju sastāvam arī turpmāk būtu jāatspoguļo Parlamenta politiskais sastāvs.
• Tai būtu jāpāriet uz vienu deputātu Briselē, lai ietaupītu administratīvās izmaksas.
• Tai būtu jāveicina dzimumu līdztiesība, piemēram, izveidojot vecāku atvaļinājuma aizstāšanas sistēmu Eiropas Parlamentā, kas būtu pieejama visiem vecākiem.

Tā vietā, lai pievērstos cilvēka ietekmei uz klimata pārmaiņām, mums būtu jāpopularizē ideja par cilvēku uzplaukumu: Tas nozīmē, ka jāizmanto enerģijas avoti, kas mums ir visizdevīgākie katrā brīdī, un jāpārtrauc vainot cilvēkus mūsu planētas iznīcināšanā. Cilvēka ietekme uz vidi nebūtu jāuztver kā morāla vai amorāla, jo tā galu galā ir neizbēgama. Mums būtu jārūpējas par planētu, vienlaikus ņemot vērā arī mūsu laimi un labklājību.

Ievērojams skaits zinātnisko un sociālo pētījumu uzsver dzimumizglītības nozīmi vidusskolā. Gados jauniem pusaudžiem ir vajadzīga praktiska un faktiska informācija.

Dažās kopienās jautājumi, kas saistīti ar seksualitāti, ir tabu, un cilvēki tos neapspriež mājās, skolās un centros. Tā rezultātā pusaudžiem draud seksuāli transmisīvas infekcijas, garīgas slimības un hroniskas veselības problēmas, kā arī LGBTQ diskriminācija un iebiedēšana skolā.

Viena no problēmām ir skolotāju trūkums, kuriem ir vajadzīgās zināšanas un apmācība, lai izplatītu atbilstīgu un pareizu informāciju par seksuālo un reproduktīvo veselību. Papildu šķēršļi ietver kultūras un reliģisko līderu opozīciju, kā arī vispārējās seksuālās un reproduktīvās veselības izglītības trūkumu gan vietējā, gan ES līmenī.

Apvienosim skolotājus un nodrošināsim viņiem vajadzīgo informāciju, ko atbalstīs zinātnieki un veselības speciālisti.

Būtu jāpieliek lielākas pūles, lai migrantu bērnus integrētu sabiedrībā. Migrantu bērniem tagad ir jāapgūst jauna valoda, vienlaikus ievērojot parasto mācību programmu. Tas ir neefektīvi.

Būtu jāievieš intensīvi valodu kursi, lai migrantu bērni apgūtu savas jaunās dzīvesvietas valodu, pirms viņi sāk mācības parastajās mācību programmās.

Pandēmija ir atklājusi, ka skolēniem trūkst iespēju sazināties savā starpā. Būtu jāizveido tiešsaistes tīklošanas platforma, ar kuras palīdzību studenti var sazināties ar kolēģiem citās ES valstīs. Viņi varēja dalīties savā kultūrā, valodā, tradīcijās, mācīties cits no cita, atrast jaunus draugus un būt interesanti.

Ir vajadzīgas Eiropas mēroga iniciatīvas, kas Eiropas iedzīvotājus vieno garā un draudzībā. Piemēram, katram studentam varētu piešķirt virtuālu Eiropas draugu (VEF) no citas ES valsts, ar kuru viņi var sazināties virtuāli.

Iedzīvotāji piekritīs stingrai politikai tikai tad, ja izpratīs, kāpēc tā ir vajadzīga. Tāpēc ES ir jāfinansē vairāk klimata žurnālistikas projektu: jo iedarbīgāks būs paziņojums, jo izglītotāki būs iedzīvotāji. Tas radīs lielāku sabiedrības spiedienu uz uzņēmumiem, jo tie tiks saukti pie atbildības par savu ietekmi uz vidi.

Tā kā daudzi mākslinieki cīnās par izdzīvošanas pamatlīdzekļiem, ES būtu jānosaka minimālā alga tiem, kas strādā ar mākslu saistītās profesijās.

Māksla ir viena no Eiropas pamatvērtībām un mantojumiem, un tā mūs padara par eiropeisku. Patiesībā daudzi Eiropas simboli ir mākslas darbi. Tādēļ minimālā alga par visām ar mākslu saistītajām darbvietām bruģētu ceļu jaunam māksliniecisko darbu laikmetam un atzītu mākslu par vērtīgu ieguldījumu sabiedrībā.

Eiropai ir bagātīga mākslas un kultūras vēsture. Ir daudzi talantīgi Eiropas mākslinieki, kuri negūst labumu no tā, ka viņi ir pelnījuši, jo dominē amerikāņu kultūra un netiek veicināta Eiropas kultūra.

Tāpēc mums būtu jāizveido aģentūra, kas nodarbojas ar mākslu Eiropas Savienībā. Šī aģentūra varētu palīdzēt izstrādāt, atbalstīt un popularizēt idejas, kas saistītas ar mākslu, piemēram, filmu/mūzikas/grafikas un/vai citus mākslas festivālus Eiropā. Tas varētu atbalstīt Netflix līdzīgas Eiropas straumēšanas platformas, kas galvenokārt vērstas uz Eiropas filmām un kultūru, vai pat radīt Eiropas mēroga izklaides nozari, kas līdzinātos Hollywood.

ES ir jāiegulda kinematogrāfijas nozarē, jo tajā strādā ne tikai dalībnieki un režisori, bet arī grafikas dizaineri, skaņu redaktori, sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji un daudzi citi, kas ir izglītoti radošajās jomās.

Citas idejas varētu būt arī:

• nodrošināt subsīdijas filmu producentiem,
• tirgot filmas un izplatīt tās visā ES un
• izveidot ES filmu organizāciju ar apbalvošanas izrādēm Eiropas filmām, kas nav anangu filmas.

Vietējām pašvaldībām būtu labāk jāatbalsta kultūras un radošās nozares (KRN), tostarp visas to apakšnozares un pārstāvji. Visām attiecīgajām ieinteresētajām personām katrā pilsētā būtu kopīgi jāizstrādā “KKI rīcības plāns un attīstības stratēģija”, kas ietver periodiskas kultūras kartēšanas darbības, lai apzinātu vietējos resursus nozares atbalstam. Tas jādara, iesaistot, atbalstot un koordinējot attiecīgās Eiropas, valstu un vietējās iestādes.

Iedvesmojoties no “Ņujorkas Humans”, ES būtu jāuzsāk kampaņa “Cilvēki no ES: platforma, kurā ES pilsoņi var dalīties ar saviem personīgajiem stāstiem. Tas var palīdzēt veidot sakarus un palielināt empātiju starp cilvēkiem no dažādiem Savienības stūriem.

ES būtu jāfinansē un jāveicina Eiropas mēroga kultūras projekti, lai palīdzētu apvienot kontinentu, jo īpaši lai veicinātu dzīšanu starp austrumiem un rietumiem.

Ir pierādījies, ka programma “Erasmus+” ir labākais veids, kā izveidot spēcīgas attiecības ārpus valstu robežām, un tāpēc mums ir jāpaplašina programma — vai jāizveido citas programmas saskaņā ar to pašu ideju — visiem iedzīvotājiem.

Vidusskolēni, darba ņēmēji un personas ar invaliditāti ir grupas, kurām ir grūtāk piekļūt šādām programmām. Viņiem būtu arī jāspēj attīstīt savas prasmes citā Eiropas valstī, apmainoties ar informāciju ar citiem eiropiešiem. Finansējot šīs akadēmiskās un kultūras programmas, mēs atgriezīsimies pie labākās idejas par Eiropu: kontinents ar spēcīgu kultūras dzīvi, kas spēj radīt kopīgu piederības sajūtu kopienai ārpus veco tautu robežām. 

Laikā, kad nacionālisms pieaug, ir svarīgi sazināties citam ar citu, nevis kļūt arvien izolētākam. Tas nenozīmē, ka ir nepareizi paust savu nacionālo identitāti un ar to saistītās tradīcijas. Tas drīzāk nozīmē, ka mums ir jāuzlabo savstarpējā saziņa, jāiepazīstas ar citām kultūrām un jāiepazīstas ar citu tradīcijām un vēsturi.

Mēs bieži dzīvojam multikulturālā vidē, tomēr salīdzinoši maz cilvēku runā par savu līdzpilsoņu izcelsmes kultūru. Viens no iespējamiem veidiem, kā piekļūt citām kultūrām, ir valodu kursi. Valodas, protams, ir ļoti labs veids, kā gūt labāku izpratni par citām kultūrām: Pašlaik tie vairāk pievēršas tikai valodu apguvei. Ja viņi vairāk pievērsīsies arī kultūras aspektu mācīšanai, varētu radīt labāku multikulturālu vidi.