Manas idejas mērķis ir izveidot organizāciju, kas pārskatītu un risinātu ētikas, drošības, privātuma un līdztiesības problēmas tādās tehnoloģijās, kuras tiek atbalstītas vai izstrādātas, izmantojot progresīvus algoritmus. Tas nodrošinātu drošāku un atbildīgu tehnoloģiju attīstību, galveno uzmanību pievēršot cilvēkiem.

Izdevīguma karogi veicina tādas nelikumīgas darbības okeānā kā NNN zveja, cilvēku tirdzniecība, pirātisms un zemi nodokļu maksājumi. Pašreizējie reģistrācijas procesi un vēstures uzskaites trūkums uz izdevīguma karogiem nav efektīvi. Tādēļ būtu jāizstrādā un jāīsteno direktīva, kas paredz, ka visiem Eiropas kuģiem jābūt reģistrētiem centralizētā datubāzē, lai saglabātu visu karoga valstu reģistru izsekošanas vēsturi. Tomēr šai datubāzei nebūtu iespējas atstāt tukšu gada lauku (līdzīgi noteikumiem, ko piemēro lidmašīnu reģistrācijai).

Drošības jautājums skolās un universitātēs ir būtisks aspekts izglītības jomā, kurai netiek pievērsta gandrīz tik liela uzmanība, kā tas būtu jādara. Ņemot vērā daudzos faktorus, kas var traucēt akadēmisko procesu un pat ilgtermiņā ietekmēt skartos cilvēkus, sākot no dabas katastrofām un beidzot ar vardarbību starp studentiem, ir ļoti svarīgi būt informētiem par pasākumiem, ko mēs varam veikt katrā situācijā, lai pasargātu sevi un citus no kaitējuma, vienlaikus radot drošu, patīkamu un intelektuāli veicinošu mācību vidi. Diemžēl daudzās Eiropas valstīs drošības mācību skolās un universitātēs vai nu vispār nav, vai arī to uzskata par kaut ko fakultatīvu, un tas ir atstāts katras iestādes ziņā. Šāda programma būtu jānosaka par obligātu visās ES dalībvalstīs, nodrošinot standartizētu saturu, kas aptvertu visas iespējamās situācijas, ar kurām varētu saskarties studenti un skolotāji, vēlams, izmantojot prezentācijas un lomu spēles.

Pašlaik mēs dzīvojam neprognozējamā pasaulē, kur eksistenciālas problēmas rodas neapturami. Starptautiskajās attiecībās sākas jauna nepārtrauktas konkurences un konfliktu laikmets, un vairs nav vienpolāras pasaules. Tas rada daudzpolāru pasauli. Reģionālās varas iestādes cenšas mainīt varas līdzsvaru savā labā. Tāpēc ir pienācis laiks ES pārvarēt reālās drošības problēmas, kas rodas reģionā. Manuprāt, vienīgais veids, kā reaģēt uz gaidāmajiem strīdiem, ir stiprināt ES ārpolitiku un stingro varu. Atjaunotajai KĀDP un KDAP ir jādod ceļš uz reālām aizsardzības spējām, kas dos ES pilnvaras nākotnē autonomi reaģēt uz militārām problēmām. Turklāt ir pienācis laiks nopietni uztvert Eiropas armijas jēdzienu. Lai gan valstu intereses vienmēr būs galvenā dalībvalstu prioritāte, mēs nekad nevaram panākt pārvalstisku pārvaldības modeli vai patiesu Eiropas solidaritāti, nepanākot vienprātību par visiem vissvarīgāko jautājumu — drošību un aizsardzību.

Krustceliņus nedrīkst novietot tieši uz ceļiem, un tas apdraud gājējus ar automašīnu. Arī automašīnām ir jāapstājas, ja gājējs vēlas šķērsot ceļu un atkal iegūt šķērsošanas ātrumu. Tas rada lielāku izplūdes gāzu piesārņojumu. Ja krustojumi būtu pazemes vai virszemes gājēji, gājēji būtu daudz drošāki un automobiļi varētu braukt ar lielāku ātrumu (piemēram, 70 kmh, nevis 50 km), kas rada mazāk CO2 un citas toksiskas vielas.

Sākoties karam Ukrainā un piegādājot materiālus, ir kļuvis skaidrs, kā tādām valstīm kā Vācijai trūkst aprīkojuma un gatavības risināt atklātu konfliktu ar trešo valsti. Kopīgi ES bruņotie spēki varētu palīdzēt stingrāk reaģēt uz reāliem draudiem mūsu drošībai, piemēram, terorismu vai Krievijas draudiem. Turklāt es uzskatu, ka atbilstošs regulējums un stabilu iestāžu izveide varētu veicināt šo struktūru darbību, nodrošinot tām piemērotus materiālus to parastajai darbībai. Tas būs liels solis Eiropas Savienības vēsturē, taču es uzskatu, ka Eiropas juvelieriem, kas piekrīt šai idejai, ir jādara viss iespējamais, lai šo ideju īstenotu kā realitāti.

Vērojot globālos notikumus 2021. gadā, kļūst skaidrs, ka Eiropas Savienībai ir jāsadarbojas: ir svarīgi būt gataviem turpmākiem draudiem un saglabāt neatkarību no trešām valstīm. To varētu panākt, izveidojot kopēju ārpolitiku, kas palīdzētu saglabāt mieru kontinentā. To varētu uzskatīt par būtisku soli, lai panāktu pilnīgas politiskas savienības statusu.

Kopējā ārpolitika ļautu ES izrādīt spēku un apņēmību tikties ar valstīm diplomātiskajās misijās. Tas arī palīdzētu uzlabot ārējo un iekšējo efektivitāti; varētu samazināt administratīvās izmaksas konsulātiem vai vēstniecībām, un lēmumus varētu pieņemt savlaicīgi un efektīvi.

Turklāt tas palīdzētu aizsargāt ES un tās iedzīvotāju intereses visā pasaulē, vienlaikus pastāvīgi veicinot mieru un brīvību.

Satura uzraudzība sociālajos medijos ir kļuvusi par svarīgu elementu, lai garantētu iedzīvotāju drošību tiešsaistē. Covid-19 pandēmijas laikā satura uzraudzības tehnoloģijas tika izmantotas, lai automātiski identificētu ierakstus, kuros apspriests vīruss vai vakcīnas, mudinot lasītājus apmeklēt oficiālu avotu, lai uzzinātu vairāk par šo tematu.

Pamatojoties uz šo pieredzi, tehnoloģijas, kas automātiski identificē sociālo mediju ierakstu tematus, varētu izmantot, lai identificētu pret minoritātēm vērstu naida runu.

Ir cilvēki, kas tīši vai netīši rada naida runu. Lai gan ir daudz cilvēku, kas cīnās pret naida runu un meklē taisnīgumu, mums joprojām ir vajadzīga globāla tiešsaistes platforma, lai palīdzētu. Vienā šīs platformas daļā iedzīvotāji ziņos par visiem naida runas veidiem kopumā; pēc tam informāciju pārbaudīs centrālās grupas loceklis, un rīcība būtu jāveic, veicot oficiālu izmeklēšanu vietējā vai ES tiesā. Tas varētu darboties kā veids, kā likumpārkāpējiem nosūtīt brīdinājumu.

Būtu jāatvieglo tiešsaistes reģistrācijas un pieteikšanās procesi, izveidojot ES identitātes serveri. Tas nozīmē, ka visu dalībvalstu publiskajām iestādēm būs iespēja “pieteikties ES”.

Kopīga robežkontrole ir ārkārtīgi sarežģīta. Tāpēc nav pārsteidzoši, ka ES kopīgajai robežu aģentūrai Frontex ir ievērojamas iespējas veikt uzlabojumus. Ir ierosinātas vairākas idejas, kā uzlabot tās pieeju robežu pārvaldībai:

• Visās Frontex darbībās būtu jāpiedalās novērotājam no ES Pamattiesību aģentūras (FRA), lai nodrošinātu migrantu tiesību aizsardzību.
• Turklāt FRA būtu jāveic Frontex humānās palīdzības kvalitātes novērtējumi, kas jāiekļauj galvenajos tematiskajos ziņojumos.
• Frontex būtu jāpiemēro tādas pašas pārredzamības prasības kā uz citām ES aģentūrām.
• Eiropas Parlamentam un Eiropadomei būtu jāpiešķir lielāka loma lēmumu pieņemšanā Frontex operācijās.

Tā kā ir ierosināts izveidot euro digitālo versiju, pastāv daudzi riski, ja mēs to neuzskatīsim tik nopietni, cik tas būtu vajadzīgs. Viena no galvenajām problēmām, kas izriet no digitālā euro koncepcijas, ir tāda, ka varētu rasties pilnīgs patērētāja privātuma zudums un risks, ka viņu dati varētu tikt ļaunprātīgi izmantoti. Turklāt digitālo euro varētu ļaunprātīgi izmantot, lai uzraudzītu iedzīvotājus un viņu pirkumus. 

Lai novērstu iepriekš minēto, ES ir vai nu jāpadara atvērta digitālā euro valūta, vai jāpārtrauc izvērtēt ierosinājumu un, iespējams, ieviest euro. Pirmām kārtām mums nevajadzētu padarīt digitālo euro par autoritāru valdību rīcībā esošu instrumentu, ar kura palīdzību tās kontrolēs iedzīvotājus, un, lai to panāktu, ES ir jāpublisko valūtas pirmkods un jāizmanto labākās IT drošības metodes.  

Valdības un citas valsts iestādes izmanto interneta piedāvātās masveida novērošanas iespējas. Dažkārt labākas sabiedriskās drošības vārdā valdības pārkāpj personas datus un pārkāpj pilsoņu tiesības uz privātumu. Ir pienācis laiks mainīt šo situāciju.

Valdībām nevajadzētu būt piekļuvei mūsu personas datiem, aizbildinoties ar nepilngadīgo aizsardzību vai cīņu pret terorismu. Vairumā gadījumu personas datu aizsardzības pārkāpumu galvenie upuri ir bieži cilvēki, žurnālisti un aktīvisti, jo tie ir bīstami.

Austrumu partnerības ietvaros ES būtu jāizveido forums, kurā jaunieši no valstīm, kas iesaistītas iesaldētajos konfliktos, savest kopā prāta iespējas veidot dialogu starp sabiedrībām. Iniciatīva varētu, piemēram, pulcēt jauniešus no tādām valstīm kā Moldova, Ukraina, Gruzija, Armēnija un Azerbaidžāna, kā arī jauniešus no pašdeklarētām neatkarīgām valstīm, piemēram, Piedņestras un Dienvidosetijas.

Ar naida runu, zemu pašnovērtējumu un maldinošu informāciju, kas tiek izplatīta tiešsaistē, pusaudžiem un pieaugušajiem ir jāapzinās riski tiešsaistē un jānodrošina, ka viņi var pieņemt riskus pirms došanās tiešsaistē. Bērniem un jauniešiem būtu jāapzinās, cik pārmērīgs ekrāna laiks nopietni ietekmē viņu psiholoģisko un emocionālo labklājību. Tā risinājums varētu būt:

• izveidot uz pierādījumiem balstītu izpratnes veidošanas kampaņu
• ieviest obligātas mācību stundas skolas mācību programmā, lai palielinātu informētību par ekrāna laiku
• lai uzlabotu tiešsaistes darbību drošību: mums ir vajadzīga lielāka pārbaude, kad lietotāji izveido sociālo mediju kontus, lai izvairītos no meliem par identitāti un vecumu. Visiem pārskatu radītājiem būtu jāveic plašas pārbaudes. Pat ja process ir ilgs un kairinošs, tā mērķis ir aizsargāt dzīvību
• ierobežot tiešsaistes azartspēļu praksi. Videospēļu lietotnēm būtu jāizveido sistēma, kurā bērniem vecumā līdz 13 gadiem ir ierobežots skaits tiešsaistes spēļu, pārbaudot vecumu.

Mūsdienās jauna veida datu aizsardzības pārkāpumi mūsu digitālajā pasaulē kļūst arvien izplatītāki, jo tiešsaistes platformu izmantošana ir strauji palielinājusies. Pagājušajā gadā Somijā datu aizsardzības pārkāpums vienā psihoterapijas centrā izraisīja 33,000 personīgo klientu informācijas datņu noplūdi. Šis šokējošais incidents izraisīja augsta līmeņa diskusijas par kiberdrošību un identitātes zādzību. 

Ir ārkārtīgi svarīgi, lai iedzīvotāju personas dati tiktu aizsargāti un šifrēti un lai katrs uzņēmums atzītu savu atbildību šajā jomā. ES ir jāatrod veidi, kā aizsargāt tiešsaistes lietotājus no pašreizējiem un jauniem tiešsaistes apdraudējumiem. 

Konkrētāk, ES ir absolūti nepieciešams izstrādāt tiesību aktus, lai aizsargātu tiešsaistes lietotājus no datu zādzības. Lai to panāktu, Eiropai būtu:

• rosināt diskusijas par digitālajiem jautājumiem
• nākamajās darba kārtībās par prioritāti noteikt datu noturību
• informēt cilvēkus par datu vākšanas metodēm un to, kā tiek izmantoti viņu dati
• cieši uzraudzīt reģionālās un globālās tendences datu aizsardzības jomā
• palielināt informētību par to, kā mēs kā cilvēki varam ziņot par noziegumiem sociālajos medijos
• rast alternatīvus veidus ziņošanai par kibernoziegumiem vietējā un starptautiskā līmenī

Mums kā pilsoņiem būtu jāpatur prātā, ka vienmēr ir jāpārbauda saites vai e-pasta sūtītāja uzticamība, pat ja tas ir privātpersona vai uzņēmums. Ir daudz gadījumu, kad hakeri veido viltus saites, t. s. pikšķerēšanas saites, mēģinot nozagt sociālo mediju paroles vai bankas pieteikšanās akreditācijas datus. 

Kiberdrošības uzbrukumi ir viens no mūsdienu lielākajiem draudiem, un to sekas ievērojami atšķiras atkarībā no vecuma, dzimuma un dzimuma. Cilvēku tirdzniecība, iebiedēšana tiešsaistē, dezinformācijas kampaņas un identitātes zādzības ir tikai daži piemēri, kas liecina par apdraudējumu, kas mūsdienās ir aktuāls internetā. 

Tā kā internets ir kļuvis par būtisku mūsu ikdienas daļu, ir svarīgi palielināt informētību un vairot zināšanas par tiešsaistes apdraudējumiem un neaizsargātību.

Viens no efektīviem risinājumiem aizsardzībai pret šādiem uzbrukumiem ir kiberizglītības un pamata programmēšanas kursu integrēšana skolu mācību programmās un izpratnes veicināšanas kampaņas par dezinformāciju visās ES skolās un universitātēs. Vēl viena radoša ideja integrēt digitālo pratību klasē ir godināt un atzīmēt digitālās drošības dienu skolās un uzlabot mācīšanos, izmantojot izglītojošus karikatūrus, jo īpaši jaunākiem bērniem.

Turklāt skolām ir jānosaka jauna loma: digitālais skolotājs. Paaudze, kas ir augusi ar jauniem komunikācijas rīkiem, varētu būt labākais skolotājs par šīm tehnoloģijām jaunajai paaudzei, kas ar digitālo pasauli turpina augt un mācās.

Turklāt pēc iespējas daudzās Eiropas valodās vajadzētu būt pieejamiem bezmaksas kursiem tiešsaistē, kuros galvenā uzmanība tiks pievērsta tādiem jautājumiem kā kiberdrošība, datu aizsardzība, digitālais privātums un aizsardzība pret dezinformāciju. Vissvarīgākais ir tas, ka šis kurss būtu jāmāca vienkāršā valodā, lai to saprastu dažāda vecuma un izglītības līmeņa cilvēki. 

Iedzīvotājiem būtu jāmāca, kā domāt kritiski un droši izmantot internetu, lai mēs varētu samazināt iespējamību, ka potenciālie kiberdraudi viņiem varētu nodarīt kaitējumu. Citiem vārdiem sakot, padarīsim cilvēkus digitāli izglītotus!

Tiesiskajai aizsardzībai pret diskrimināciju un vardarbību dzimuma dēļ vajadzētu būt spēcīgākai. Par visiem diskriminācijas gadījumiem būtu jāziņo iestādēm, un, piemēram, darba devēji būtu jāsauc pie atbildības par diskrimināciju attiecībā uz algām, pienākumu sadali vai darbā pieņemšanas lēmumiem. Krimināltiesībās arī sodiem par dzimumbalstītu vardarbību, tostarp seksuālu vardarbību, vajadzētu būt stingrākiem.

Džo Baidena administrācijas vadībā šķiet, ka ir iespējama ciešāka sadarbība starp ASV un Eiropas Savienību. Tā būtu jāuzskata par iespēju stiprināt abu pušu partnerību un veidot ciešu sadarbību. Tā kā Bidens ir brīvās tirdzniecības atbalstītājs, sadarbības jomās būtu jāiekļauj finansiāla sadarbība. Vēl viena joma būtu rīcība klimata jomā, kurā ASV un ES būtu jārāda piemērs citām valstīm.

Krīzes un ārkārtas situācijās alianses un sabiedrotie ir svarīgāki nekā jebkad agrāk, tāpēc ir ļoti svarīgi raudzīties ārpus Savienības robežām, stiprināt saites ar ASV un veicināt solidaritāti.

Vērojot globālos notikumus 2021. gadā, kļūst skaidrs, ka Savienībai ir jāstāv kopā: ir svarīgi būt gataviem iespējamiem draudiem un saglabāt neatkarību no valstīm, kas nav ES dalībvalstis. To varētu panākt, izveidojot kopēju ārpolitiku, kas nāktu par labu Eiropai un palīdzētu saglabāt mieru kontinentā.

Kopēja ārpolitika ļautu ES izrādīt spēku un apņēmību tikties ar valstīm diplomātiskajās misijās. Tas arī palīdzētu uzlabot ārējo efektivitāti, jo varētu samazināt konsulātu vai vēstniecību administratīvās izmaksas. Tas varētu arī palīdzēt aizsargāt ES un tās iedzīvotāju intereses visā pasaulē, vienlaikus pastāvīgi veicinot mieru un brīvību.

Kopīga militārpersona palīdzētu nodrošināt Eiropas Savienības neatkarību, būtu izdevīga kara laikā un mazinātu trešo valstu provokāciju iespējamību. Kopēji ES militārie spēki ietaupītu resursus un naudu, ko varētu atkārtoti ieguldīt citās ekonomikas jomās.

Sīkdatņu piekrišanas paziņojumam vai uznirstošajam logam būtu jākļūst par pārlūkprogrammas, nevis katras tīmekļa vietnes atbildību atsevišķi. Tā vietā, lai tīmekļa vietnēm būtu savs veids, kā lūgt lietotāju piekrišanu pirms sīkdatņu ieviešanas, pārlūkprogrammām vajadzētu būt ikonai, kurā parādītas izmantotās sīkdatnes. 

ES iestādēm būtu jāatbalsta Eiropas sociālās tīklošanas sistēmas izveide, kurā būs virtuālas sanāksmju platformas, sociālie tīkli un meklētājprogramma. Ir svarīgi, lai Eiropas iedzīvotājiem būtu kopīga oficiāla ES komunikācijas platforma, jo tā var nodrošināt kiberdrošību un datu aizsardzību. 

Pārredzamības apsvērumu dēļ interneta milžiem, piemēram, sociālo mediju uzņēmumiem, būtu jāatklāj savi algoritmi. Ir svarīgi, lai cilvēki varētu izlemt, kāda veida saturu un informāciju viņi saņem. Tādējādi cilvēki var kļūt arī atvērtāki un iecietīgāki, nevis pieaugošā agresivitāte, kas pašlaik dominē internetā.

Sociālie plašsaziņas līdzekļi pēdējā laikā ir izmantoti politiskajos procesos un darbībās, tostarp vēlēšanu kampaņās, komunikācijas stratēģijās un pat globālos konfliktos. Mūsdienās, tā kā sociālo plašsaziņas līdzekļu platformām ir pilnvaras mainīt politisko vērtību dinamiku, mums vajadzētu būt ļoti uzmanīgiem, lai pārbaudītu sociālo mediju kontus. Gadījumos, kad konti tiek uzrādīti kā oficiāli (atzīmēti ar “zilo kontrolzīmi”), bet faktiski ir viltoti, ES iestādēm būtu jāaicina sociālo plašsaziņas līdzekļu uzņēmumi pieprasīt šādu kontu pārbaudes vai bloķēšanas atcelšanu. 

Viens piemērs varētu būt veids, kā Krievija ieroca sociālos plašsaziņas līdzekļus Krimā, un ES reakcija. Konkrētāk, tā kā ES neatzīst un turpina stingri nosodīt šo starptautisko tiesību pārkāpumu, tai attiecīgi būtu jānovērš viltotu Krievijas kontu pārbaude okupētajās teritorijās. 

 

Elektroniskā identifikācija, šķiet, ir būtisks ikdienas dzīves aspekts digitālajā pasaulē. Tāpēc ES būtu jāizstrādā uzticama un droša digitālā personas apliecība visiem Eiropas iedzīvotājiem.

Valstu policijas spēki bieži ir vainojami neaizsargātu grupu locekļu diskriminēšanā un viņu pilnvaru ļaunprātīgā izmantošanā. Vienoti Eiropas policijas spēki nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret cilvēkiem, tādējādi nodrošinot, ka tiesībaizsardzības iestādes pilnībā ievēro diskriminācijas novēršanas tiesību aktus.

Tā kā IT attīstība Eiropā ir zema, tuvākajā nākotnē mums nebūs iespējams cīnīties pret kiberuzbrukumiem un datornoziegumiem. Šis fakts ir īpaši svarīgs saistībā ar tādu tiesību aktu trūkumu, kas aizsargātu tiešsaistes lietotājus un sodītu personas, kuras ir slikti nodomātas. 

Tomēr būtu bezjēdzīgi izstrādāt jaunus noteikumus, ja nav piemērotu datorsistēmu un programmu, lai vispirms atzītu šādus noziegumus.

ES ir svarīgāk nekā jebkad agrāk turpināt ieguldīt datorpētījumos, apspriesties ar akadēmiskajām aprindām un atbalstīt tās, kā arī izveidot universitāšu iestādes, kurās IT attīstības nozares speciālisti ir apmācīti būt par ekspertiem šajā jomā. Turklāt ir ļoti nepieciešams organizēt specializētu komandu, lai novērstu kiberdraudus, paturot prātā, ka tie nākotnē var palielināties superdatoru parādīšanās dēļ.

Cilvēku tirdzniecība tādos nolūkos kā prostitūcija iznīcina cilvēku dzīvību. Sodiem par cilvēku tirdzniecību vajadzētu būt bargiem, lai atspoguļotu darbību radīto kaitējumu. Tiesībaizsardzības iestādēm būtu arī jāpastiprina centieni identificēt cilvēku tirdzniecības tīklus.

Visā ES būtu jānosaka vienots minimālais sodu līmenis par dažādiem noziegumiem. Kopumā kriminālsodi būtu jāpalielina, jo īpaši atkārtotu pārkāpumu gadījumā.